Kā vaļu un delfīnu spēju uzkrāt enerģiju izmantot ēku energoefektivitātē, lai mazinātu siltuma zudumus? Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta vadošajai pētniecei Rutai Vanagai ir atbildes un pārliecība, ka labākie risinājumi cilvēces problēmām jāmeklē dabā.

Pēc arhitektūras studijām Ruta jau astoņus gadus strādā jaunā, aizraujošā zinātnes jomā – biomīmikrijā, kas pēta dabas mehānismus, procesus, struktūras un imitē tos, lai uzlabotu mūsu ikdienu.

Ideju aizņemšanās no dabas nav nekas jauns cilvēces vēsturē – to darīja jau Leonardo da Vinči un daudzi citi pētnieki. Taču mūsdienās zinātnieku rīcībā ir nesalīdzināmi jaudīgākas tehnoloģijas, kas ļauj dziļāk analizēt un imitēt dabas procesus praksē. Piemēram, dzeņa galva ir unikāls paraugs triecienabsorbējošu struktūru radīšanai. Tuksnešu ķirzakas zinātniekiem sniedz idejas ūdens uzkrāšanai, bet vaboļu spārnu mirdzums iedvesmo hologrammu radīšanu. Rutai kā arhitektei no biomīmikrijas paraugiem īpaši patīk slavenā Londonas augstceltne, kuras vieglā struktūra noskatīta no jūras gurķa. Tā ļauj celtnei kustēties, izturēt vēja slodzi, bet celtniecībā tādējādi varēja samazināt būvmateriālu patēriņu.

Rīgas Tehniskā universitāteZaļais dzīvesveidsInženierzinātnesKlimata pārmaiņasZinātne Latvijai

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit