8,7 miljoni dzīvību gadā – tāda ir fosilās degvielas izmešu cena, secina pētījumā  (52)

Šis kļuvis par detalizētāko un izvērstāko pētījumu, kurā aplūkota kaitīgo izmešu saistība ar cilvēku priekšlaicīgu nāvi. Iepriekš vērā ņemams pētījums par šo tematu publicēts 2017. gadā izdevumā "The Lancet". Tajā secināts – kopumā ik gadu 4,2 miljoni cilvēku mirst priekšlaicīgi gaisa piesārņojuma dēļ. "The Lancet" publicētajā pētījumā kā gaisa piesārņojums tika uzskaitīti ne tikai fosilās degvielas radītie izmeši, bet arī putekļi, dūmi no mežu ugunsgrēkiem un kontrolētiem ugunsgrēkiem lauksaimniecības zemju attīrīšanai.

"Mūsu pētījums, protams, nav vienīgais, kas atklājis gaisa piesārņojuma lielo ietekmi uz veselību, bet mums "norāva jumtu" tas, cik milzīgi ir šie aplēstie skaitļi," paziņojumā presei klāsta Eloīsa Maraisa, atmosfēras ķīmiskā sastāva pētniece Londonas universitātes koledžā un pētījuma līdzautore. "Mūsu pētījums ir vēl viens papildinājums aizvien augošajam pierādījumu krājumam par to, ka atkarība no fosilā kurināmā grauj cilvēku veselību globālā mērogā. Mēs ar tīru sirdsapziņu nevaram turpināt paļauties galvenokārt uz fosilo kurināmo, zinot postošos efektus uz veselību un to, ka eksistē ilgtspējīgas, tīrākas alternatīvas."

Iepriekš veiktos pētījumos, kur dati ievākti gan uz zemes, gan kombinēti ar datiem no satelītiem, bija grūti izšķirt dažādos piesārņojuma avotus, proti, cik lielu daļu rada meža ugunsgrēki, bet cik lielu daļu – fosilā kurināmā dedzināšana. Trīs Lielbritānijas universitāšu (Londonas Universitātes koledža, Lesteras universitāte un Birmingemas universitāte) un Hārvarda universitātes apvienotās komandas zinātniekiem nu bija iespējas šo problēmu pārvarēt, liekot lietā augstas izšķirtspējas Zemes atmosfēras ķīmiskā sastāva 3D modeli "GEOS-Chem". Tādējādi zinātnieki varēja noteikt jau specifiskus piesārņojuma avotus konkrētās pasaules vietās.

"Tikai ar satelītdatiem tu vari ieraudzīt vien atsevišķus "puzles gabaliņus". Šajos datos grūti izšķirt piesārņojuma daļiņu veidu un avotu, datu kopā ir "caurumi"," iepriekš veikto pētījumu galveno ierobežojumu skaidro Hārvarda universitātes pētniece Loreta Miklija.

Bez pārsteigumiem – veselībai kaitīgāk dzīvot valstīs, kur gaisā ir lielāka piesārņojuma daļiņu koncentrācija. Kuras ir šīs vietas? Kā telekanālam CNBC skaidro pētniece Maraisa, galvenokārt runa ir par Indiju, Ķīnu un Austrumāziju kopumā, taču veselībai bīstams piesārņojums izplatīts arī atsevišķos Eiropas reģionos un ASV ziemeļaustrumu daļā. Šajā ziņā salīdzinoši tīrākas vietas ir Dienvidamerika, Rietumāzija, Āfrika un Austrālija.

8,7 miljoni priekšlaicīgu nāvju – tas ir pat vairāk, nekā ik gadu mirst no smēķēšanas izraisītām slimībām un malārijas kopā. Gaisa piesārņojums veicina gan sirds un asinsvadu slimības, gan, likumsakarīgi, elpceļu un plaušu slimības, un var izraisīt pat tādas likstas kā smagas redzes problēmas. Zinātnieku aplēses liecina, ka bez fosilās degvielas radītā piesārņojuma vidējais mūža ilgums globāli pieaugtu par vairāk nekā gadu, bet veselības aprūpes izmaksas saruktu par 2,9 triljoniem dolāru.

"Fosilajam kurināmajam ir milzīga ietekme uz veselību, klimatu un vidi, un mums vajag steidzamus risinājumus. Jā, daļai valdību jau ir uzstādīti mērķi panākt oglekļa neitralitāti, taču tie jāīsteno ātrāk, ņemot vērā milzīgo ietekmi uz sabiedrības veselību," "iespringt un pasteigties" aicina Maraisa.

2020. gadā, pandēmijai daudzviet pasaulē "nobremzējot" gan ražošanu, gan cilvēku pārvietošanos un attiecīgi transporta plūsmu, vērojams būtisks gaisa kvalitātes uzlabojums, taču eksperti norāda – tas ir tikai īstermiņa efekts, par ko varam priecāties vien tik ilgi, kamēr ekonomiskā aktivitāte nav atgriezusies normālās sliedēs.