Aptuveni katru piekto priekšlaicīgo nāvi jeb kopumā ap 8,7 miljoniem nāvju ik gadu veicinājis fosilā kurināmā piesārņojums, secināts otrdien akadēmiskajā izdevumā "Environmental Research" publiskots pētījums. Lai aplēstu fosilās degvielas atstāto iespaidu uz cilvēku veselību, pētījumā spēkus apvienoja trīs prestižu Lielbritānijas universitāšu un Hārvarda Universitātes (ASV) zinātnieki.
Šis kļuvis par detalizētāko un izvērstāko pētījumu, kurā aplūkota kaitīgo izmešu saistība ar cilvēku priekšlaicīgu nāvi. Iepriekš vērā ņemams pētījums par šo tematu publicēts 2017. gadā izdevumā "The Lancet". Tajā secināts – kopumā ik gadu 4,2 miljoni cilvēku mirst priekšlaicīgi gaisa piesārņojuma dēļ. "The Lancet" publicētajā pētījumā kā gaisa piesārņojums tika uzskaitīti ne tikai fosilās degvielas radītie izmeši, bet arī putekļi, dūmi no mežu ugunsgrēkiem un kontrolētiem ugunsgrēkiem lauksaimniecības zemju attīrīšanai.
"Mūsu pētījums, protams, nav vienīgais, kas atklājis gaisa piesārņojuma lielo ietekmi uz veselību, bet mums "norāva jumtu" tas, cik milzīgi ir šie aplēstie skaitļi," paziņojumā presei klāsta Eloīsa Maraisa, atmosfēras ķīmiskā sastāva pētniece Londonas universitātes koledžā un pētījuma līdzautore. "Mūsu pētījums ir vēl viens papildinājums aizvien augošajam pierādījumu krājumam par to, ka atkarība no fosilā kurināmā grauj cilvēku veselību globālā mērogā. Mēs ar tīru sirdsapziņu nevaram turpināt paļauties galvenokārt uz fosilo kurināmo, zinot postošos efektus uz veselību un to, ka eksistē ilgtspējīgas, tīrākas alternatīvas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
