Ar sēnēm attīrīt notekūdeņus no zāļvielām – RTU doktorantes pētītais risinājums

Palielinoties cilvēku skaitam pasaulē, arvien pieaugs arī patērēto medikamentu apjoms. Līdz ar to par arvien lielāku izaicinājumu kļūs notekūdeņu attīrīšana no farmaceitiski aktīvām vielām. Esošās attīrīšanas metodes savu darbu veic efektīvi, attīrot notekūdeņus, piemēram, no slāpekļa savienojumiem, fosfāta utt. Tomēr tās ne vienmēr spēj pilnvērtīgi cīnīties ar farmaceitiski aktīvām vielām, radot risku tām nonākt vidē.

"Sākot doktorantūras studijas, ar promocijas darba vadītājiem – RTU profesoru Tāli Juhnu un KTH profesori Gunaratnu Kuttuvu Rajaro – nolēmām, ka pētīšu, kā attīrīt notekūdeņus, izmantojot mikroskopiskās sēnes, īpašu uzsvaru vēršot uz notekūdeņu attīrīšanu no farmaceitiski aktīvām vielām. Ideja izmantot mikroskopiskās sēnes zinātniskajā literatūrā bija jau apskatīta, bet vēl bija daudz nezināmo," stāsta Daļecka.

Četru gadu laikā veikti neskaitāmi laboratorijas mēroga eksperimenti, pārbaudot mikroskopisko sēņu efektivitāti kontrolētos apstākļos, un uzbūvēts pilota bioreaktors, lai izzinātu to darbību reālos apstākļos. Zinātniece ir veikusi dažādu mikroskopisko sēņu izpēti, atradusi vienu, kas notekūdeņos jau dabiski dzīvo, pilnveidojusi alternatīvo metodi.

Tomēr, lai metodi sāktu izmantot notekūdeņu attīrīšanā, pētījumi vēl jāturpina. Viņa cer, ka, novērtējot potenciālu, kāds sēnēm varētu būt gan notekūdeņu attīrīšanā, gan citos ar biotehnoloģijām saistītos procesos, viņas promocijas darbs kalpos par pamatu citiem jaunajiem zinātniekiem pētījumu veikšanai.

"Brigitas Daļeckas pieredze rāda, kā, sadarbojoties ar pasaules klases universitātēm, varam sagatavot Latvijā tik nepieciešamos jaunos doktorus. Šis ir labs piemērs, kā palielināt studentu mobilitāti un iesaisti globālos zinātnieku tīklos," uzsver RTU zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Iespēju studēt divās universitātēs viņai pavēra RTU un KTH vienošanās. Atskatoties uz doktorantūrā aizvadīto laiku, Brigita Daļecka saka, ka pirms četriem gadiem pieņēmusi dzīves lielāko izaicinājumu. Viss bijis pa divi – divas augstskolas, divi darba vadītāji, dažādi doktorantūras norises procesi. Pirmos divus gadus viņa pavadīja Zviedrijā, bet noslēdzošos – Rīgā.

"Es jūtos ļoti pagodināta, ka profesors Tālis Juhna un profesore Rajaro man noticēja un deva iespēju būt pirmajai dubultajai doktorantei abās augstskolās. Es to neuztveru kā pašsaprotamu. Es ceru, ka mans piemērs kalpos par iedrošinājumu citām jaunām zinātniecēm. Zinātne paver ļoti daudz iespēju: vienu dienu tu laboratorijā veic eksperimentus, otrā piedalies konferencē un prezentē savu pētījumu rezultātus, bet trešajā raksti publikāciju. Tas ir dinamiski un aizraujoši!" viņa saka.