Iespējams, arī mežu izciršanai un intensīvai lauksaimniecībai vai mežsaimniecībai ir ietekme uz to, cik liels ir zoonotisku vīrusu (tādu kā jaunais koronavīruss) izraisītu epidēmiju risks, secināts nupat akadēmiskajā žurnālā "Frontiers in Veterinary Sience" publiskotā pētījumā. Korelācija ir šāda – samazinoties bioloģiskajai daudzveidībai, pieaug varbūtība, ka šajās vietās uzliesmos infekcijas.
Pētījumā apkopoti dati par laika posmu no 1990. līdz 2016. gadam, tāpēc Covid-19 šajā izlasē nav. Pētnieku aplūkotajā datu kopā ir 3884 slimību uzliesmojumi, kurus izraisījušas 116 zoonotiski vīrusi, kā arī 1996 slimību uzliesmojumi, kurus izraisījuši vektoru pārnēsāti patogēni. Vektoru pārnēsāti patogēni var būt gan vīrusi, gan baktērijas vai parazīti, kurus pārnēsā kukaiņi, ērces.
Pētnieki secināja, ka laika gaitā, pieaugot izcirstajām teritorijām un monokultūru lauksaimniecībai (milzīgas plantācijas, kurās tiek audzēta tikai viena kultūraugu suga), pieaudzis arī zoonotisku slimību uzliesmojumu skaits. Pat vietās, kur pēc meža izciršanas tiek iestādīti jauni koki, novērota līdzīga saistība, jo lielā daļā gadījumu tiek stādīti vienas sugas koki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
