Aizvien augošā kriptovalūtu nozare ir ārkārtīgi rijīga energoresursu ziņā – saskaņā ar Kembridžas Universitātes veiktajām aplēsēm šogad kriptovalūtu "rakšanas" operācijas vien patērēs 0,6% no globālā elektroenerģijas patēriņa. Tas ir vairāk nekā gadā patērē Norvēģija. Absolūta līdere kriptovalūtu "rakšanā" ir Ķīna, nodrošinot teju 80% no transakcijām. Nupat zinātniskajā žurnālā "Nature Communications" publiskotā pētījumā aplēsts, ka tas var pamatīgi patraucēt Ķīnai izpildīt nospraustos mērķus klimata pārmaiņu iegrožošanai.
Ķīna mērķē uz maksimālo oglekļa dioksīda emisiju apjomu 2030. gadā, kuram jākļūst par pavērsiena punktu emisiju straujas samazināšanas virzienā. Savukārt 2060. gadā Pekina iecerējusi, ka valsts ekonomika būs klimatneitrāla.
Viens no vairākiem faktoriem, kas var izjaukt šo mērķu sasniegšanu, ir arī kriptovalūtu "rakšana" – tā dēvētajās kriptovalūtu "fermās" bez apstājas dienu un nakti tiek darbināti tūkstošiem un tūkstošiem "racēju". Šim nolūkam var izmantot arī standarta videokartes – tādas pašas, kuras savos datoros izmanto videospēļu entuziasti –, bet ir arī specializēti "racēji", kuru vienīgais uzdevums ir kriptovalūtu operācijas. Visiem šiem variantiem kopīgs ir milzīgs elektroenerģijas patēriņš gan iekārtu darbināšanai, gan dzesēšanai. Valstis ar lētu elektroenerģiju tādējādi ir izdevīgas kriptovalūtu fermu būvniecībai un darbināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
