Černobiļas AES
Foto: EPA/Scanpix/LETA
Pirms pāris nedēļām apritēja 35 gadi kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijas (AES) ceturtajā reaktorā – postošākā šāda veida kodolkatastrofa cilvēces vēsturē. Jau piecus gadus pāri bojātajam reaktoram atrodas jaunais drošais angārs, kuram jāizolē reaktors no apkārtējās vides ietekmes un otrādi – vide no reaktora. Taču nu zem vairāk nekā miljardu izmaksājušā pārsega pamazām briest jaunas problēmas, vēsta izdevums "Science".

Radioaktivitāti zem jaunā pārsega "New Safe Confinement" nepārtraukti monitorē ar sensoriem, un pēdējā laikā fiksēts arvien pieaugošs neitronu starojums, kas ir signāls – notiek dalīšanās reakcija. Pieaugošā neitronu starojuma avots ir šobrīd nepieejama telpa Nr. 305/2, kurā atrodas tonnām radioaktīvu materiālu. Pēdējo četru gadu laikā neitronu starojums no šīs telpas dubultojies. Kaut frāze "četru gadu laikā dubultojies" šķietami nevēsta par tūlīt draudošām nepatikšanām, zinātnieki šim notikumam pievērsuši pastiprinātu uzmanību. Nepamanītas un laikus nenovērstas problēmas var novest pie lielām briesmām visai ātri, un tad vairs var nebūt laika noreaģēt, kā to liecina vēsture.

"Pagaidām ir daudz neskaidrību, taču nevaram pilnībā izslēgt arī jauna negadījuma scenāriju," "Science" citē Ukrainas Zinātņu akadēmijas paspārnē esošā Kodolspēkstaciju drošības problēmu pētniecības institūta pārstāvi Maksimu Saveļjevu. Pagaidām gan eksperti lēš, ka ir vēl vismaz vairāki gadi, lai izvērtētu labākos iespējamos risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!