29. aprīlī portālā "Delfi" publicēts LVMI "Silava" zinātniskās asistentes Daigas Zutes raksts "Vai tiešām veci meži piesaista vairāk oglekli? Jaunākās pasaules un Latvijas atziņas". Pieļauju, ka lasītājam, kurš līdz šim nav interesējies par oglekļa piesaisti mežā, nepamanīts palika pats būtiskākais – veci meži patiešām turpina piesaistīt oglekli. Šo atziņu vajadzētu paturēt prātā ikvienam, arī tiem, kam oglekļa piesaistes jautājums īpaši nerūp, jo tā cieši saistīta ar Latvijas mežu apsaimniekošanas politiku un saistīto retoriku.
Mežizstrādes apjomi Latvijā arvien kāpj – iepriekšējā desmitgadē izcirstās koksnes apjoms bija par 11% lielāks nekā 2001.–2010. gadā (Valsts meža dienesta dati) un vairāk nekā divkārt pārsniedza mežizstrādes apjomu 1981.–1990. gadā (Saliņš, 1999). Tādēļ tiek noplicināta dabas daudzveidība (European Environment Agency 2019) un samazinās oglekļa piesaiste mežā (LVĢMC 2010).
Jautājumam par klimata pārmaiņām kļūstot arvien aktuālākam, īpatnējā kārtā tas kļuva par vienu no argumentiem, lai vēl rosinātu vēl vairāk kāpināt mežizstrādes apjomus Latvijas mežos. Tas saistīts ar D. Zutes minēto, ka "ilgu laiku tika pieņemts, ka vecos mežos oglekļa bilance stabilizējas (..) un papildu CO2 piesaiste nav paredzama", t.i., oglekļa piesaistes veicināšanai tika aicināts izcirst vecos mežus, aizstājot tos ar jauniem. Turklāt arī LVMI "Silava" šādu nostāju popularizēja (Jansons 2010, Lazdiņš, Jansons 2011) vēl tad, kad zinātniskajā literatūrā jau bija uzkrājies pietiekams apjoms pierādījumu šīs tēzes aplamībai (t.sk., Luyssaert et al. 2008).