"Tā kā zemes izmantošanas veidam ir centrāla loma klimata pārmaiņu ierobežošanā, biodažādības nodrošināšanā un pārtikas ražošanā, ir būtiski izprast pilnu zemes lietošanas dinamiku, lai izstrādātu ilgtspējīgu zemes izmantošanas stratēģiju," ziņu aģentūra AFP citē pētījuma vadošo autori Karīnu Vinkleri.
Augi un augsne, īpaši tropiskajos mežos, piesaista apmēram trešdaļu cilvēku darbības rezultātā izdalītā oglekļa piesārņojuma, tāpēc liela mēroga izmaiņas sauszemes platībās var būt izšķirošais faktors – izdosies vai neizdosies sasniegt Parīzes klimata līgumā nospraustos temperatūras iegrožošanas mērķus. Jāatgādina, ka 2015. gadā noslēgtā līguma virsmērķis ir panākt, ka globālā sasilšana nepārsniedz divus grādus pēc Celsija salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku. Tas ir minimālais mērķis, bet vēlamāks rezultāts būtu sasilšanu apturēt zem 1,5 grāda robežas. Šobrīd rādītājs ir +1,2 grādi pret noteikto atskaites punktu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
