Ceļā uz sapni
Jaunībā Voldemārs Rains bija parasts sešdesmito gadu beigu padomju studenta. Strādāja rūpnīcā, iestājās Rīgas Politehniskā institūta vakara grupā. Taču tehniskās zinātnes viņu nesaistīja un viņš nolēma mainīt virzienu. Un ne jau kaut kā, bet uz Ļeņingradas universitātes Vēstures fakultāti. Taču viņa plānus izjauca pavēste no kara komisariāta.
Armijā iet puisim negribējās. Un pēkšņi radās iespēja "nosačkot" – spēcīgajam, veselīgajam, lai arī augumā pasīkajam puisim piedāvāja iestāties Ļeņingradas Admiralitātes Augstākajā kara inženieru skolā. Viņš piekrita, cerot, ka nedaudz tur pamācīsies un tad pāries uz universitāti.
Iesākumā ar mācībām veicās. Izgāja praksi uz karakuģiem, apguva niršanu ar akvalangu. Taču drīz vien saprata, ka no kara skolas pāriet uz universitāti neizdosies. Un sāka dumpoties – pameta mācības, pārkāpa disciplīnu… Galu galā viņu izslēdza un tomēr iesauca armijā, slēgtā kravas mašīnā nogādāja līdz stacijai, no kurienes preču vagonā nosūtīja uz Sibīriju. Dienēt.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
