Ceļā uz klimatneitrālu Latviju: 11 RTU pētnieku idejas, kas var padarīt pasauli zaļāku  (3)

Jau septiņus gadus RTU darbiniekiem darba vajadzībās ir iespēja pārvietoties ar elektromobiļiem. Ir izveidota nepieciešamā infrastruktūra, kas drīzumā tiks papildināta ar 13 jauniem elektrouzlādes punktiem. Zaļā mobilitāte ir arī būtisks pētniecības lauks RTU zinātniekiem, piemēram, Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātē (EVIF) pēta, kā elektroauto varētu kļūt par enerģijas uzkrāšanas "staciju", ietaupot gan izdevumus par elektrību, gan arī nodrošinot enerģijas izkliedēto ražošanu, kad arī patērētāji var nodrošināt sevi ar elektrību paši. "Elektromobilis var būt tas "spainītis", kurā elektrību "iepumpē", kad tā ir lēta, un tirgo, kad tā ir dārga," izmantojot plašai auditorijai saprotamus epitetus, skaidro fakultātes dekāns Oskars Krievs.

Savukārt Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) un Būvniecības inženierzinātņu fakultātes (BIF) pētnieki meklē alternatīvas fosilajai degvielai. Piemēram, BIF Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošās pētnieces Kristīnes Veģeres uzmanības lokā ir jauni materiālus un tehnoloģijas biometāna ražošanai. Viņa norāda, ka biometāna loma zinātnē un ekonomikā ir daudzpusīga – pārstrādājot jebkurus atkritumus biogāzē un attīrot to, iespējams iegūt biometānu, kas uzskatāms par zaļāko un tīrāko degvielu. Zinātniece ir izstrādājusi iekārtu biogāzes attīrīšanai.

MLĶF zinātnieki pēta gan to, kā biodegvielas ražošanu padarīt lētāku un efektīvāku, gan to, kā klimatu graujošo CO₂ pārvērst degvielas izejvielās un ķimikālijās vai kā iegūt ogļūdeņražu jeb sintētisko naftu degvielas ražošanai.

Ilgtstējīgāki var kļūt arī paši ceļi, pa kuriem braucam. RTU BIF pētnieki izstrādā inovatīvu recepti bitumenam – līmei, kas asfaltbetonā kopā satur šķembas. Parasti bitumenam pievieno specifiskus polimērus, lai asfalta segums būtu noturīgāks pret plaisām un risām, taču BIF zinātnieki polimēru piedāvā aizstāt vai kombinēt ar gumijas granulām, ko iegūst, pārstrādājot nolietotas riepas. Pētījumi rāda, ka ar gumiju modificēts bitumens ir konkurētspējīgs, tas ir elastīgs un daudz lētāks nekā polimērs, stāsta BIF vadošais pētnieks Viktors Haritonovs.

Drošs un tīrs dzeramais ūdens visiem ir viens no ANO ilgtspējas pamatmērķiem. RTU zinātnieki pēta ilgtspējīgas ūdens un notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, sadales sistēmas, ūdens kvalitāti, popularizē krāna ūdens dzeršanu. Piemēram, jaunā zinātniece Brigita Daļecka savā promocijas darbā pētīja mikroskopisko sēņu izmantošanu sadzīves notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvām vielām.

Savukārt MLĶF asociētais profesors Andris Šutka (attēlā apakšā) attīsta nulles enerģijas tehnoloģiju notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma. Atklātajai aktīvajai komponentei viņš ar kolēģiem šoziem atrada jaunu pielietojumu – to var izmantot, lai izveidotu antimikrobiālu virsmu pārklājumu uz līmlentes aizsardzībai pret Covid-19 un citām infekciju slimībām.

Ķīmijas tehnologu un ūdens pētnieku sadarbībā izstrādāta arī elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģija, kas ierosina hlora izdalīšanos no ūdenī dabīgi sastopamiem sāļiem, tā bez papildu ķimikāliju pievienošanas efektīvi attīrot ūdeni. To varētu izmantot dzeramā ūdens attīrīšanai Dienvidamerikā, kur, kā norāda BIF Ūdens inženierijas un tehnoloģijas katedras asociētā profesore Linda Mežule, joprojām lielu daļu infekciju izraisa neattīrīts ūdens, kas saistīts ar nepārtrauktām ūdens kvalitātes izmaiņām un lauku iedzīvotāju uztveri par potenciālajiem inficēšanās riskiem.

Milzu izaicinājums ceļā uz oglekļa neitralitāti, ir energoefektivitātes paaugstināšana, īpaši dzīvojamajā sektorā, kur enerģijas patēriņš ir milzīgs. Ēkas veido ap 40% no kopējā patēriņa Eiropas Savienībā un rada 36% CO₂ emisiju. RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) pētnieki rada arī dažādus inovatīvus risinājumus alternatīvās enerģijas izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, piemēram, zinātniece Ruta Vanaga pēta, kā ēkas padarīt klimatam draudzīga un panākt, ka tās pašas sevi sasildītu vēsā laikā un dzesētu vasaras karstumā. Viņa idejas inovatīvām tehnoloģijām aizgūst no dabas.

Aktīvi tiek attīstīti arī sistēmdinamikas analīzē balstīti risinājumi energoefektivitātes paaugstināšanai un resursu pilnvērtīgai izmantošanai, piemēram, ar profesores Andras Blumbergas līdzdalību izstrādāts starptautisks interneta rīks, kas palīdzēs droši siltināt vēsturiskas ēkas.

VASSI zinātnieki pievērsušies ilgtspējīgu resursu izmantošanai, samazinot plastmasas atkritumu apjomu. Viņi attīsta tehnoloģiju videi draudzīga termoiepakojuma izgatavošanai no Latvijā plaši pieejamā skuju koka zaļeņa – smalkiem zariņiem un skujām.

Savukārt MLĶF doktorants Oskars Platnieks pēta polibutilēna sukcinātu jeb, vienkāršā valodā runājot, bioplastmasu. Viņš izzina, kā uzlabot bioplastmasas īpašības, izmantojot koksnes celulozi dažādu kompozītmateriālu izgatavošanai.

Šīm un citām zaļajām inovācijām un idejām nepalikt plauktā palīdz Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopiena "EIT Climate-KIC", kura partneris RTU ir kopš 2016. gada. "EIT Climate-KIC" ir Eiropas lielākā publiskā un privātā sektora partnerība, kuras mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, izmantojot inovācijas un rosinot sistēmiskās pārmaiņas. Ar dažādu programmu un atbalsta instrumentu palīdzību Latvijas studenti, zinātnieki, jaunuzņēmumi un dažādu jomu profesionāļi var attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, vienlaikus radot risinājumus klimata izmaiņu samazināšanai. Kopš 2017. gada vairāk nekā 80 jaunuzņēmumi saņēmuši grantus, bet vairāk nekā 400 dalībnieku iesaistīti izglītības programmās. Kopējās investīcijas jaunuzņēmumos šajā laikā sasniegušas 1,5 miljonus eiro.