Cilvēkiem raksturīgi apkārtējo pasauli vērtēt antropocentriski. No šā viedokļa raugoties, ledāji plašāku sabiedrību interesē šādā kontekstā – ja ledāji izkusīs, vai mūsu mājokļi nebūs zem ūdens? Es pieļauju, ka ledāju nozīme ir plašāka par šo nedaudz vulgarizēto aprakstu.
Tāds lietišķais aspekts ir, taisnība, un tas savienojas ar jautājumu "vai tad Latvijā trūkst izpētes objektu un ir jābrauc pētīt ledājus?". Patiesībā jautājums ir ļoti komplicēts, jo ledāji ir vislielākajā mērā saistīti ar klimatu un dabas sistēmām. Minēšu vienkāršu piemēru. Iedomāsimies Antarktīdu vai Grenlandi – tās ir milzīgas ledus masas. Antarktīda ir 13,9 miljoni kvadrātkilometru platības, klāta ar ledu. Ledum ir ļoti augsta atstarošanas spēja, tā sauktais albedo. Respektīvi, lielākā daļa Saules radiācijas tiek atstarota atpakaļ atmosfērā. Mēs joprojām dzīvojam ledus laikmetā, kas sākās apmēram pirms 2,6 miljoniem gadiem, un pieminētie ledus kupoli vai segledāji nodrošina šā ledus laikmeta pastāvēšanu. Cits aspekts – ledājiem ir cieša saistība ar okeānu globālo cirkulāciju, kas savukārt ir pamats klimatam jebkur pasaulē, tostarp Latvijā. Es runāju par tā saukto termohalīno cirkulāciju. Tieši ledāju tuvumā – gan pie Grenlandes, gan pie Antarktīdas – veidojas visaukstākie un blīvākie ūdeņi pasaulē, kuri nogrimst līdz okeāna pašai gultnei un tālāk jau aizplūst visos okeānos. Tieši šie aukstie ūdeņi ir galvenais faktors, kas darbina minēto cirkulācijas "konveijeru".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
