Nesen publicētais ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums bez jebkādiem aplinkiem un skaudrāk kā jebkad iepriekš uzsvēra – klimata pārmaiņu būtisks virzītājspēks ir cilvēka saimnieciskā darbība. Lai novērstu smagākās sekas, jārīkojas nekavējoties un izlēmīgi. Taču no vēl skarbākas nākotnes palīdzējis izvairīties 1987. gadā pieņemtais Monreālas protokols par ozona slāni noārdošu vielu izmantošanas ierobežošanu. Nupat zinātniskajā izdevumā "Nature" publicēta scenāriju modelēšana vēsta – ja tas nebūtu paveikts, šī gadsimta laikā būtu jārēķinās ne vairs ar strauji sasilstošu planētu, bet īstu klimata "apokalipsi".
Saskaņā ar starptautiskas zinātnieku komandas, kurā apvienojušies pētnieki no Lielbritānijas, ASV un Jaunzēlandes, modelētajiem scenārijiem, planēta līdz 2100. gadam sasiltu vēl par 2,5 grādiem pēc Celsija salīdzinājumā ar līmeni pirms rūpnieciskās revolūcijas, ja hlorfluorogļūdeņražu emisijas turpinātos un to izmantošana netiktu aizliegta.
Pētnieki uzskata, ka šādā senārijā ozona slānis līdz 2040. gadam būtu smagi cietis lielākajā daļā pasaules, bet 2100. gadā tropu joslas būtu pavisam zaudējušas 60% no ozona slāņa, radot milzīgu caurumu slānī, kas būtu pat lielāks par caurumu virs Antarktikas pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā. Tas nozīmētu spēju ultravioletā (UV) starojuma pieaugumu šajos apgabalos – ozona slāņa "neizfiltrētais" UV starojums apdraudētu visu dzīvību, tostarp bojātu augu šūnas, bremzētu to augšanu un pilnvērtīgu attīstību, grautu fotosintēzes procesus augos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
