Zinātniskā ekspedīcija tika organizēta sadarbībā ar Nikolaja Kopernika Universitāti Toruņā, kas pārvalda vienu no Polijas polārstacijām Arktikā. Neilgi pirms Latvijas zinātnieku ekspedīcijas savā pirmajā Svalbāras ekspedīcijā devās arī pārstāvji no Taivānas, kuri veica seismiskos pētījumus.
Ekspedīcijas dalībnieki izpildījuši visus plānotos uzdevumus, ko nodrošināja jau astoņu gadu pieredze polāro pētījumu veikšanā, bet arī šajā ekspedīcijā dalībnieki neiztika bez polāro laika apstākļu un tehnikas untumiem. Klimata pasiltināšanās Svalbārā veicina gan gaisa temperatūras, gan nokrišņu daudzuma pieaugumu, kas vasaras padara aizvien lietainākas. Arī vēja ātrums bieži bija ap 15 metriem sekundē, padarot pārvietošanos ar ģeofizikālajām iekārtām un lidojumus ar dronu neiespējamus. Tomēr daļu ekspedīcijas laika apstākļi bija piemēroti pētījumu veikšanai. Katru dienu dodoties 20 un vairāk kilometru garos gājienos, zinātnieki ieguvuši jaunus datus par diviem ledājiem.
Pētījumi tika veikti gan ar ģeoradaru, gan ar droniem. Pēc datu apstrādes būs iespējams izveidot ledāju virsmas, biezuma un gultnes reljefa modeļus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ledāju termiskajai struktūrai un tās mainībai. Dati tiks izmantoti arī, lai raksturotu iekšledāja kušanas ūdeņu tuneļu izplatību un veidošanos.
Kā norāda ekspedīcijas dalībnieki, izpētes darbi Arktikā un Svalbārā ir izaicinājums zinātniekiem gan no loģistikas, gan laika apstākļu, plānošanas un apkārtējās vides viedokļa. Mazāks jūras ledus daudzums ļauj zinātnieku grupām no visas pasaules veikt pētījumus vietās, kur agrāk tas nebija iespējams ierobežotās piekļuves dēļ. Tomēr vides izmaiņas ietekmē arī dzīvos organismus.
Ledāju uzplūdi ir ļoti strauja to uzvirzīšanās, kas sasniedz no dažiem līdz pat vairāk nekā simts metriem dienā un ilgst vairākus gadus. Pēc straujas uzvirzīšanās iestājas ilglaicīgs stabilizācijas posms, kas Svalbāras ledājiem ilgst vairākus desmitus vai pat simts un vairāk gadus. Uzplūdu iemesli joprojām ir zinātnieku diskusiju objekts, bet viens no nozīmīgākajiem faktoriem saistās ar ledāju termisko struktūru, kuru jau otrajā ekspedīcijā pētīja arī LU zinātnieki.
Ledāju termiskās struktūras izmaiņas var izraisīt jaunus ledāju uzplūdus vai arī tieši pretēji – zaudējot ūdeni saturošā siltā ledus apgabalus, ledājs no politermāla var kļūt par pilnībā aukstu. Tādējādi norisinās nozīmīga ledāja termiskās struktūras, plūsmas un noteces sistēmas pārkārtošanās. Šo elementu izzināšana ir arī Latvijas zinātnieku pētījumu mērķis.
--
Latvijas zinātnieku ekspedīcija tika īstenota fundamentālo un lietišķo pētījumu projektā "Kafijoras reģiona (Ziemeļrietumu Svalbāra) ledāju termālā struktūra, noteces sistēmas uzbūve un virsmas izmaiņas" (Nr. lzp-2020/2-0279).