"Ilgtspēja ir laba, ja to nejūt," saka cilvēki, kas būvē 21. gadsimta prasībām atbilstošas ēkas. Ar ko šīs būves atšķiras no citām un kā par ilgtspējīgām padarīt daudzīvokļu mājas, kas gadu desmitiem bijušas neatņemama Rīgas ainavas sastāvdaļa? Vai ilgtspēja ir pārtikušu cilvēku hobijs jeb iespēja ikvienam ietaupīt naudu un sasniegt labāku dzīves kvalitāti? Par to vairāk vari uzzināt šajā raidījuma "Izziņas impulss" sērijā.
2015. gadā nekustamo īpašumu attīstītājs uzņēmums "Domuss" Rīgas centrā nodeva ekspluatācijā Felicty Apartments – pirmo BREEAM sertificēto ēku Baltijā. Starptautiski atzītā BREEAM sistēma ļauj novērtēt dažāda tipa ēkas pēc dažādiem ilgtspējas kritērijiem. Šobrīd tā ir visplašāk izmantotā šāda veida sistēma Eiropā. Pirms sešiem gadiem Latvijas sabiedrība īsti vēl neesot spējusi novērtēt jaunās ēkas kvalitātes.
SIA "Domuss" valdes priekšsēdētājs Ralfs Jansons smej: "Mums ir tāds teiciens, ka pionieris saņem pirmās bultas mugurā. To nenovērtē. Es nedomāju, ka tas kaut kādā mērā stimulē mūsu pārdošanu, bet neko sliktu neizdarīja, un neliela daļiņa no tiem klientiem, kas pēdējā gadā būtu izvēlējušie kaut ko citu, varbūt tieši tā BREEAM dēļ arī izvēlējās, jo konkurence jau ir liela centrā."
"Ja nesen par ilgtspējīgu būvi runāja, galvenokārt domājot tikai par energoefektivitāti, tagad šo jēdzienu esam gatavi tvert plašāk. 21. gadsimta birojam, pirmkārt, ir jābūt ērtam. Daudzas no šīm labajām, ilgtspējīgajām lietām mēs nejūtam. Tas nozīmē, ka tās ir labas, ja mēs tās nejūtam. Labs gaiss, laba temperatūra. Mums ir sienu paneļi, lai nebūtu liela akustika, mums ir paneļi arī uz griestiem. Apgaismojums ne par daudz, ne par maz. Šīs ir mazās lietas, bet, saliekot visas ērtības kopā gan biroja iekšienē, gan arī ārpusē – apzaļumošanu, elektroauto uzlādes un skūteru vietas –, tas viss veido šo mūsdienīgo vidi," skaidro nekustamo īpašumu attīstītāja un investīciju uzņēmuma "SG Capital" valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.
Kā 21. gadsimta biroji maina izpratni, kādās ēkās vēlamies uzturēties un kādos birojos vēlamies strādāt? Uzlabot jau esošu biroju vai tomēr celt no jauna? Galvenie aspekti – lai būtu gan veselībai droši, gan ērti, gan arī klimatam draudzīgi. Vai mēs varam runāt, ka šīs trīs ietas arī ļauj iezīmēt, kādam jābūt birojam vai dzīvojamajai ēkai 21. gadsimtā? Vai šie faktori aizvien biežāk nozīmēs, ko mēs izvēlēsimies?
Valdis Ligers, ilgtspējīgas būvniecības sertifikācijas un audita eksperts, uzskata – noteikti, jā. Kā jau minēts, ilgtspējība, ērtums, drošība, veselība, droši vien arī energoefektivitāte – tie ir stūrakmeņi, uz kuriem balstīsies katra ēka. Turklāt ilgtermiņā šādos aspektos slēpjas arī ekonomiskais izdevīgums. Pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš piemin, ka noteikti jāņem vērā arī dzīves vides kvalitāti un sociālo griezumu, kas šim tematam piemīt. Viens no jautājumiem ir, vai visiem iedzīvotājiem pieejama šī ilgtspējība, vai arī tas ir tikai pārtikušu cilvēku hobijs – elektroauto, energoefektivitāte un tamlīdzīgi. Svarīgi, lai visi sabiedrības slāņi var šajā piedalīties, uzskata Celmiņš.
Plašāku ieskatu par to, kā vecas ēkas padarīt ilgtspējīgas, gūsi "Izziņas impulsa" sižetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
