Ilgtspēja – uzņēmēju vai patērētāju atbildība?  (5)

Viena no dzīves patiesībām – ja ir pieprasījums, būs piedāvājums. Bet – vai tiešām tā ir vienmēr un visur? Kam – patērētājiem vai šoreiz tieši uzņēmējiem – jābūt pirmajiem vēstnešiem, lai sabiedrību mudinātu patēriņa paradumus mainīt par labu ilgtspējīgiem risinājumiem.

Pirmā Latvijā beziepakojuma veikala "Burka" dibinātāja Marija Sološenko pabijusi abās lomās. Laikā, kad audzinājusi savu pirmdzimto, Sološenko kā pircējai radusies ideja par videi draudzīgas iepirkšanās vietas nepieciešamību.

"Es pasūtīju preču piegādi uz mājām. Saņēmu trīs lielus maisus, pilnus ar iepakojumu. Kad es pārbēru savās burciņās, bija pilna miskaste ar iepakojumu. Tajā brīdī es sāku domāt par to, cik daudz atkritumu radām no vienas vienīgas iepirkšanās reizes."

Par ilgtspēju sabiedrība nevar sākt domāt vienā dienā, tāpēc mazumtirgotāja "RIMI Latvija" koncepts ir mudināt pircēju pamazām spert soļus videi draudzīgākas iepirkšanās virzienā.
Ja pirms desmit gadiem lielveikalā palūgt iesvērt salātus līdzi paņemtajā traukā šķistu dīvains lūgums, šodien tas nav nekas neparasts. Ja vakariņu maltītei pietrūkst tieši trīs olas, ir arī iespējams nopirkt trīs olas – vairs nav iepirkumu grozā jāliek 10 olu iepakojums.

Ja neskaita mudinājumu doties iepirkties, līdzi ņemot vairākkārt lietojamus maisiņus, "Rimi" piedāvā arī 21. gadsimta risinājumus. Viens no tiem ir mākslīgā intelekta šefpavārs, kas aicina – iztukšo savu ledusskapi! Proti, ņemot vērā ledusskapja saturu, tiek piedāvātas piemērotas receptes, ko pagatavot no pieejamajiem produktiem.

Tikmēr jautājums, kas paliek neatbildēts – kam tad pirmajam jāmainās? Uzņēmējam vai patērētājam? Uzņēmuma "Balticovo" Komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps uzskata, ka šajā ziņā laikam noteicošais ir sabiedrības attieksme kopumā. "Ilgtspējas jēdzienam jābūt svarīgam gan uzņēmējam, gan patērētājam – mēs kā sabiedrība esam kā viens, tā otrs. Protams, mēs kā ražotājs negribam domāt, ka dancojam pēc kāda stabules. Tajā pašā laikā mēs arī negribam piedāvāt savam patērētājam kaut ko tādu, ko šis patērētājs nemaz nevēlas. Tā mēs ātri bankrotētu. Mērogs šim jautājumam ir ļoti plašs, bet es tomēr gribētu teikt, ka galvenā izvēle beigu beigās gulstas uz patērētāja pleciem."

Savukārt organizācijas "Dzīvnieku brīvība" dzīvnieku aizsardzības projektu vadītāja Paula Cukura uzskata, ka arī viens cilvēks var ietekmēt pārmaiņas uzņēmumos, piemēram, apvienojoties globālās kustībās un prasot atbildību no uzņēmumiem, kuri var ietekmēt globālas piegādes ķēdes. Tomēr arī uzņēmumi mūsdienās arvien biežāk ir gatavi un vēlas uzņemties darīt vairāk, lielāku svaru piešķirt savai korporatīvajai atbildībai. Šie uzņēmumi arvien biežāk pieņem sociāli atbildīgās prakses. Lēmums nepiedāvāt sprostos dētās olas ir stāsts par to, ka nevis patērētājs iet uz veikalu un skatās, kurš iepakojums nāk no ražotāja ar sprostos dētām olām un kurš ne, bet gan zina uzreiz, ka šis veikals vienkārši tādas olas nepiedāvās.

"Protams, mēs šo vilkmi jutām jau labi sen pirms šī "sprostos dēto olu" stāsta, atzīst Auškāps. Mēs kā ražotājs strādājam globāli un pārmaiņas jutām jau labu laiku, pirms par to sāka runāt Latvijā un Baltijā. Tomēr svarīgs aspekts, ka pārmaiņām jānotiek pakāpeniski, tas nevar notikt viena gada laikā. Mums kā ražotājam nomainīt visas vistu kūtis prasīs nevis vienu, iespējams. pat ne piecus gadus. Pārmaiņām jānotiek pakāpeniski."

Vairāk skaties "Izziņas impulsa" sižetā!