Domājot, ar kādiem auto pārvietosimies pavisam pārredzamā nākotnē, kā pirmo vienmēr minam elektroauto. Patiesībā ar elektrību darbināmās automašīnas jau ir mūsu tagadne, tikai ceram, ka tās par savām sauks arvien vairāk un vairāk autovadītāju. Kā nākamais rindā uz nākotnes spēkrata troni ir ar ūdeņradi darbināmais auto.
"Būtībā ūdeņraža braucamlīdzeklis ir tas pats elektromobilis. Tā atšķirība ir, ka ar ūdeņradi tiek uzkrāta enerģija. Ar to var pārvietoties tālāk. Ir vēl daži bonusi, piemēram, ziemā mēs nezaudējam enerģiju, lai sildītu auto ar elektrību, jo degšūna, sadalot ūdeņradi, ražo arī siltumu, ūdeni. Tad daļa no tā siltuma var tik izmantota, piemēram, salona apsildei," skaidro Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieks Pēteris Lesničenoks.
Cietvielu fizikas institūtā jau aptuveni pirms 10 gadiem ir radīts pirmais ūdeņraža tricikls, kas pārvietojas pavisam klusu, bet izplūdes gāzu vietā ir ūdens. Lesničenoks pieļauj, ka, iespējams, ir cilvēki, kam joprojām ir vienalga, vai transporta līdzeklis neemitē izplūdes gāzes vai emitē. Taču viņi noteikti pamanīs, ja apkārt būs mazāk smirdošu transportlīdzekļu. Tad var būt tīri patīkami apstāties un pabaudīt arhitektūru, nevis turēt logus ciet un uztraukties, lai kaut ko nesaelpotos: "Tā ir stabila tehnoloģija – gan "Toyota", gan "Hyundai", gan "Honda", gan "Mercedes-Benz" strādā pie šīs tehnoloģijas ļoti rūpīgi. Un šķiet, ka politika, kas Eiropā tiek virzīta, garantē, ka šie transportlīdzekļi mūsu ikdienā parādīsies arvien vairāk un vairāk."
Pētnieki prognozē, ka ar ūdeņradi darbināmie auto par mūsu ikdienu kļūs astoņu gadu laikā. Taču viss atkarīgs no tā, cik ātri un cik daudz pie mums sāks celt ūdeņraža uzpildes stacijas. Kopš 2020. gada pavasara Latvija var lepoties ar pirmo un pagaidām vienīgo šāda veida staciju Baltijas valstīs, kas tika izveidota Eiropas līdzfinansēta projekta ietvaros.
"Šajā projektā mēs iegādājāmies pirmos 10 trolejbusus, kas ir darbināmi ar ūdeņraža šūnām, ir uzbūvēta pirmā ražotne, kas spēj saražot 300 kg ūdeņraža diennakts režīmā. Savukārt uzkrāt šajā stacijā mēs spējam 600 kg ūdeņraža," klāsta SIA "Rīgas satiksme" valdes loceklis Jānis Golubevs.
Stacija ir pieejama arī publiski, bet tās galvenais uzdevums – ikdienā uzpildīt uzņēmuma "Rīgas satiksme" trolejbusus. Pasaulē pirmie trolejbusi, kas darbināmi ar ūdeņradi, Rīgā kursē 4. trolejbusa maršrutā. Tā vidusdaļu transportlīdzeklis veic kā parasts trolejbuss, bet sākuma un beigu posmā, kontaktstieņi tiek nolaisti, un pasažieri tālāk jau brauc ar ūdeņradi darbināmā spēkratā. Viena braucamā uzpildīšanas process ilgst 8–10 minūtes, un pēc uzpildes tas var nobraukt 120 kilometru.
Viens ar ūdeņradi darbināms trolejbuss maksā miljonu eiro. Salīdzinājumam – ar dīzeļdegvielu darbināma autobusa vai elektroautobusa cena svārstās no 500 tūkstošiem līdz 700 tūkstošiem eiro.
"Secinājums – no vienas puses viss, kas ir zaļš, nav lēts. Bet no otras puses – šobrīd vēl ir pāragri spriest par ļoti tādiem precīziem secinājumiem, vai tā ir "Rīgas satiksmes" nākotne, vai būs jāizmanto cita enerģija," spriež Golubevs.
Ūdeņraža uzpildes staciju var izmantot arī ikviens iedzīvotājs vai uzņēmums, kam pieder ar ūdeņradi darbināmi auto. Pusotra gada laikā publiski pieejamajā stacijas daļā bijušas apmēram 40 uzpildes.
Vairāk par ilgtspējīgiem risinājumiem transporta nozarē skaties raidījumā "Izziņas impulss"!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
