Ledāji Zemes polos kūst satraucoši ātri. Dati liecina, ka arktiskajos apgabalos klimata pārmaiņu ietekmē sasilšana notiek vismaz divtik ātri kā citviet pasaulē. Un tas nav tikai stāsts par ūdens līmeņa celšanos, kūstot ledājiem. Septembra beigās zinātniskajā žurnālā "Nature Climate Change" publiskotā pētījumā eksperti brīdina, ka kriosfēras arvien straujāks sabrukums draud no ledus gūsta atbrīvot ne tikai lielu daudzumu ķīmisku un radioaktīvu vielu, bet arī bioloģisku materiālu, proti, senas baktērijas un vīrusus. Sekas šādā gadījumā prognozēt nav viegli.
Zinātnieku komanda, kuras sastāvā gan eksperti no NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas Tehnoloģiju institūta, gan ASV Ģeoloģijas dienesta, pārlūkoja līdz šim veiktos pētījumus un apkopoja pašlaik zināmo par vielām, kas ieslodzītas mūžīgajā sasalumā ziemeļu polārajā apgabalā. Saraksts ir plaša spektra – sākot no radioaktīvajiem izmešiem, kas ir paliekas no savulaik veiktajiem kodolizmēģinājumiem, dažādām lauksaimniecībā izmantotām vielām (piemēram, pesticīda DDT jeb tā dēvētā dusta), dzīvsudraba, arsēna, līdz pat seniem mikroorganismiem, kas mūžīgajā sasalumā pavadījuši tūkstošiem gadu.
Ziemeļu puslodē mūžīgā sasaluma zona aizņem aptuveni 23 miljonus kvadrātkilometru, kur sasaluma slānis biezumā variē no nepilna metra līdz pat kilometram, liecina ASV Nacionālā Sniega un ledu datu centra (NSIDC) dati. Lielākā daļa šīs teritorijas sasalumā pavadījusi no 800 tūkstošiem līdz pat vienam miljonam gadu, taču nu klimata pārmaiņu ietekmē sasilst un atkūst arī daži no senākajiem sasaluma apgabaliem, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes 2020. gada ziņojums par situāciju Arktikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
