Pirms kāda laika varēja novērot tendenci, ka daļa iedzīvotāju necentās salabot no ierindas izgājušu elektrotehniku, bet vienkārši pirka jaunu, atzīst uzņēmuma "Elektronika serviss" speciālisti. "Tomēr cilvēku paradumi acīmredzami mainās zaļāka un ilgtspējīgāka dzīvesveida virzienā, secina uzņēmuma inženieris Juris Ciekurs.
"Ja ir problēmas ar iekārtas darbību, tad klienti vispirms grib zināt, cik šis remonts izmaksās. Ir dažādas iekārtas. Televizori, telefoni, datori, sadzīves tehnika – ledusskapji, trauku mazgājamās mašīnas. Ja tehnika atbilst klienta šā brīža vajadzībām un remonta cena ir pieejama, klients izvēlas remontēt," stāsta Ciekurs.
Firma "Elektronika serviss" radusies, apvienojoties diviem uzņēmumiem. Vienam no tiem profils ir datortehnikas remonts, otrs specializējas visa veida sadzīves tehnikas labošanā. Attīstītajās pasaules valstīs kompānijas ļoti bieži apvienojas, lai nodrošinātu ilgtspējību un sniegtu klientiem kvalitatīvāku servisu.
Pieredzējuši speciālisti nereti jau pēc ražotāja un ierīces modeļa vien var precīzi diagnosticēt, kas konkrētajai tehnikai par vainu. Tomēr, ja iekārta ir ražotāja brāķis, defekts atklājas jau pirmā pusgada laikā. Patērētāju pašu spēkos ir sekmēt iegādātās sadzīves tehnikas ilgtspējību. Jura Ciekura pieredzē esot bijuši tādi klienti, kam nedarbojas ne blenderis, ne dators un printeris.
"Mans secinājums: nedaudz vajag iepazīties ar lietošanas instrukciju vai iespējamo problēmu risinājumu. Katrai iekārtai ir grāmatiņa, vai interneta resursos ir izlasāms. Ir jāizturas akurātāk un uzmanīgāk pret savu tehniku. Arī kafijas automātam – ja tur ir teikts, ka pēc laika ir jāatkaļķo, jāizmazgā, jāattīra, tad tas arī ir jādara," uzsver speciālists.
Akciju sabiedrības "Capital" darbības profils jau teju 30 gadus ir datortehnikas ražošana un tirdzniecība, tomēr lietotas tehnikas tirgošana ir uzņēmuma būtiska ikdienas darba daļa. Papildu biznesa niša parādījās šī gadsimta sākumā, kad daudzi uzņēmumi izvēlējās datortehniku nevis pirkt, bet nomāt.
"Mēs piegādājām klientiem jaunu tehniku, zinot to, ka pēc trim gadiem mēs saņemsim to kā lietotu atpakaļ. Līdz ar to mums vajadzēja saprast, ko tad mēs ar to iesāksim," pauž AS "Capital" Tirdzniecības direktors Aigars Bērziņš.
Lietotās tehnikas tirgus ir Latvijā pietiekami liels. Līdzīgi kā lietoto auto tirdzniecībā, arī IT jomā tas nespēj sevi pats nodrošināt. Tādēļ vienu trešdaļu veido "Capital" savulaik klientiem piegādātie datori, bet atlikušo daļu uzņēmums iepērk ārvalstīs. Visbiežāk tā ir lielu uzņēmumu lietotā tehnika – vienāda veida, labā stāvoklī.
"Parasti šis tirgus strādā tādā veidā, ka lielie uzņēmumi, iegādājoties jaunu tehniku, jau iepriekš zina, ka viņi to lietos trīs gadus, četrus vai piecus – atkarībā no darbības jomas vai no kādiem citiem faktoriem. Mēs tos nopērkam, pārbaudām šeit. Pārinstalējam operētājsistēmu. Veicam visas nepieciešamās darbības , lai tā atkal būtu strādājoša, lai varētu nodrošināt tai garantiju un piedāvātu klientiem to iegādāties."
Mūsdienīgu, augstvērtīgu datortehniku var lietot septiņus gadus. Visbiežāk uzņēmēji savu kompāniju datorus nomaina vēlākais pēc četriem gadiem. Tad uzņēmuma "Capital" speciālisti šiem datoriem paildzina dzīvi vismaz par trim gadiem.
Taču aprites ekonomika nav burvju nūjiņa, kas uzreiz novērsīs riskus, ko rada ilgstoša planētas dzīve "uz parāda". Jautāta, kurās nozarēs tad tērējam visvairāk un neapdomīgāk, radot lielas CO2 emisijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka primāri šo statistiku veido enerģētikas nozare, kas ir atbildīga par 37% no visiem CO2 izmešiem.
Tālāk lielākie piesārņotāji ir transporta un lauksaimniecības sektors, ražošana un preču izplatīšana veido 8%, bet atkritumu apsaimniekošana tikai 5% no visiem oglekļa dioksīda (CO2) izmešiem. Lai samazinātu uz planētu radīto slodzi, Vesere uzskata, ka Latvijā aktuāli ir domāt par patēriņa modeļa maiņu un to, cik efektīvi izmantojam pieejamos resursus.
"Bieži mēdz teikt, ka mums nav dabas resursu, taču tā nav. Jautājums ir, cik lielu pievienoto vērtību mēs tiem pievienojam un cik efektīvi tos izmantojam. Diemžēl ar to mums nevedas tik veiksmīgi kā gribētos," norāda Vesere.
Resursu neefektivitāte novedusi pie tā, ka Latvija, pretēji daudzām citām Eiropas valstīm, savu attīstību pēdējos 10 gados nodrošina ar resursu pastiprinātu tērēšanu, nevis to samazināšanu.
"Citviet ekonomika kļūst mazāk resursu intensīva. Latvijas lielākais resurss ir meži. Tas, kādā veidā mēs mežu izmantojam, droši ļauj teikt, ka lielu koksnes resursa daļu mēs izniekojam. Mēs radām mazu pievienoto vērtību un pārdodam primitīvus materiālus," skaidro Latvijas Bankas ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners. Lai efektīvāk apsaimniekotu Latvijas resursus, Vesere uzskata, ka ir jākoncentrējas uz ilgtermiņa domāšanu un uzņēmumiem vairāk jādomā par to, kā nevis gūt īstermiņa peļņu, bet ilgtermiņa ieguvumus.
Vairāk skaties raidījuma "Izziņas impulss" sižetā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
