Leduslāču dienas skaitītas? Brīdina, ka polārlāči līdz gadsimta beigām var neizvilkt  (19)

Kopš ziemeļu polārā reģiona ledus segas izmaiņu regulāras kartēšanas ar satelītiem, kas sākta 1979. gadā, Artktikas ūdeņu ledus sega ir aizvien sarukusi. Apgabalā, kas stiepjas no Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumiem līdz Grenlandes ziemeļu piekrastei ledus segas biezums sasniedz ap četriem metriem. Šo aptuveni miljonu kvadrātkilometru lielo platību savulaik zinātnieki iesauca par "pēdējā ledus apgabalu" – tā ir senākā, biezākā ledus sega Arktikas ūdeņos. Taču nu gan pašos pesimistiskākajos, gan arī optimistiskajos klimata saslišanas scenārijos ledus segas biezums šajā apgabalā būs pamatīgi sarucis jau līdz šī gadsimta vidum.

Ja piepildās optimistiskākais scenārijs un tiek pieņemti pašlaik stingrākie plānotie mēri oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, daļa no ledus segas tiks saglabāta, kaut arī platības būs sarukušas. Pesimistiskajā scenārijā, kur emisijas turpina pieaugt līdzšinējā tempā, ap 2100. gadu vasarās šī ledus sega varētu izkust pilnībā. Kā brīdināts pētījumā, līdz ar to arī tādi dzīvnieki kā leduslāči un roņi, kuru izdzīvošana atkarīga no ledus segas. Par to, ka tā dēvētais "pēdējā ledus apgabals" klimata pārmaiņu ietekmē ir daudz mazāk noturīgs nekā iepriekš cerēts, klimata pētnieki zinātniskajās publikācijās brīdinājuši jau iepriekš. Arī tikai daļēji izkusušas ledus platības Arktikā veicina sasilšanu arvien vairāk – jo mazāk ledus klāj Arktikas ūdeņus, jo lielāku virsmas platību aizņem ūdens, kas tumšākās krāsas dēļ daudz efektīvāk absorbē saules gaismu, vēl vairāk veicinot sasilšanu un vēl straujāk kausējot ledu, šo ciklu turpinot un turpinot.

Viens no šogad septembrī publicētā pētījuma līdzautoriem, Kolumbijas Universitātes pētnieks Roberts Ņūtons, norādījis – tas, kas šobrīd ar Arktikas reģionu notiek, ir viens liels eksperiments. "Ja ledus sega, kas līdz šim saglabājusies visu gadu, pazudīs, tad kolapsēs visas no tās atkarīgās ekosistēmas. Sāksies kaut kas jauns."

Sarūkot un izzūdot pēdējai noturīgajai Arktikas ledus segai, cietīs vairums dzīvnieku, kas mīt zem vai virs šīs ledus segas – gan roņi, gan leduslāči, gan narvaļi un Grenlandes vaļi, gan dažādas zivju sugas un vēžveidīgie.

Leduslāči pārtikas ieguvē izmanto specifisku medību metodi – tie gaida uz ledus un vaktē roņus, kas uzpeld, lai ieelpotu, un tad guvumu saķer un izvelk uz ledus. Izzūdot ledus platībām, izzūd arī leduslāču medību lauki.

Vajadzības spiesti, tie savā ēdienkartē iekļāvuši arī ziemeļbriežus, kur tiek tiem klāt, un ūdensputnu olas, taču no šiem avotiem iegūt kalorijas beigu beigās nav lietderīgi – pētnieki secinājuši, ka leduslāči patērē vairāk enerģijas, medījot ziemeļbriežus un meklējot putnu olas, nekā pēc tam var atgūt, guvumu apēdot. Straujais medību platību sarukums tostarp var novest arī pie plašākas starpsugu pārošanās ar grizlilāčiem, kuri, klimatam sasilstot, savukārt virzās arvien vairāk uz ziemeļiem. Taču pesimistiskākajā no globālās sasilšanas scenārijiem leduslāčiem var draudēt pilnīga izzušana.

Jāatgādina, ka augustā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome nāca klajā ar plašu ziņojumu, kurā vairāk nekā 200 zinātnieku apkopojuši datus un secinājumus no 14 tūkstošiem pētījumu par klimatu un tā pārmaiņu veicinātāju. Būtiskākais secinājums – būtisks virzītājspēks ir cilvēka darbība, un par to zinātniskajā kopienā faktiski valda vienprātība.