Leduslāču dienas skaitītas? Brīdina, ka polārlāči līdz gadsimta beigām var neizvilkt  (19)

Kopš ziemeļu polārā reģiona ledus segas izmaiņu regulāras kartēšanas ar satelītiem, kas sākta 1979. gadā, Artktikas ūdeņu ledus sega ir aizvien sarukusi. Apgabalā, kas stiepjas no Kanādas Arktiskā arhipelāga rietumiem līdz Grenlandes ziemeļu piekrastei ledus segas biezums sasniedz ap četriem metriem. Šo aptuveni miljonu kvadrātkilometru lielo platību savulaik zinātnieki iesauca par "pēdējā ledus apgabalu" – tā ir senākā, biezākā ledus sega Arktikas ūdeņos. Taču nu gan pašos pesimistiskākajos, gan arī optimistiskajos klimata saslišanas scenārijos ledus segas biezums šajā apgabalā būs pamatīgi sarucis jau līdz šī gadsimta vidum.

Ja piepildās optimistiskākais scenārijs un tiek pieņemti pašlaik stingrākie plānotie mēri oglekļa dioksīda emisiju samazināšanai, daļa no ledus segas tiks saglabāta, kaut arī platības būs sarukušas. Pesimistiskajā scenārijā, kur emisijas turpina pieaugt līdzšinējā tempā, ap 2100. gadu vasarās šī ledus sega varētu izkust pilnībā. Kā brīdināts pētījumā, līdz ar to arī tādi dzīvnieki kā leduslāči un roņi, kuru izdzīvošana atkarīga no ledus segas. Par to, ka tā dēvētais "pēdējā ledus apgabals" klimata pārmaiņu ietekmē ir daudz mazāk noturīgs nekā iepriekš cerēts, klimata pētnieki zinātniskajās publikācijās brīdinājuši jau iepriekš. Arī tikai daļēji izkusušas ledus platības Arktikā veicina sasilšanu arvien vairāk – jo mazāk ledus klāj Arktikas ūdeņus, jo lielāku virsmas platību aizņem ūdens, kas tumšākās krāsas dēļ daudz efektīvāk absorbē saules gaismu, vēl vairāk veicinot sasilšanu un vēl straujāk kausējot ledu, šo ciklu turpinot un turpinot.