Pilsoņu kara laikā vairums – aptuveni 90 procenti – ziloņu Mozambikā tika nogalināti, turklāt tieši ilkņu dēļ, no kuriem gūtie ienākumi tika izmantoti karadarbības finansēšanai, turklāt to darīja abas iesaistītās puses. Apkopojot datus par ziloņu populāciju Mozambikā kopš pilsoņu kara sākuma, pētniekiem nācies secināt, ka arvien biežāk dzimst mātītes bez ilkņiem – tām kara gados bija aptuveni piecas reizes lielākas izredzes netikt nogalinātām nekā sugas māsām, kurām ir ilkņi. Tēviņiem tik ļoti nepaveicās un ātra selekcija talkā nenāca – tēviņu gadījumā gēna mutācija, kas mātītēs aptur ilkņu augšanu, ir saistīta ar embrija bojāeju. Proti, tēviņi bez ilkņiem nemaz nepiedzimst.
Kad dzīvnieki tiek medīti vai ķerti, nogalināšanai tiek izvēlēti indivīdi ar konkrētām īpašībām – zālēdāji ar prāviem, trofejas cienīgiem ragiem, īpaši lielas un treknas zivis, kažokzvēri ar īpaši skaistu kažoku utt. Tas laika gaitā veicina noteiktu īpašību biežāku pārmantošanu un citu īpašību pakāpenisku izzušanu populācijā, taču tas, ar ko interesants tieši šis "Science" publicētais darbs – samērā reti šādos gadījumos ir izpētīta ģenētika, kas nostrādā šādā cilvēka veicinātā evolūcijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
