Pēdējā laikā daudz tiek runāts par zaļmaldināšanu gadījumos, kad kāds sevis ražoto produktu vai sniegto pakalpojumu pozicionē par videi draudzīgāku nekā tas patiesībā ir. Nozares eksperti ceļ trauksmi, ka arvien vairāk uzņēmumu sevi klasificē kā ilgtspējīgus, lai gan patiesībā tādi nav.

"Jau pirms 10 gadiem bija uzņēmumi, kas mēģināja pārliecināt sevi un citus, ka ir atbildīgi, lai gan realitāte bija citāda. Šobrīd līdz ar pārmaiņām patērētāju uzvedībā un tiesiskajā regulējumā, šī tendence pieaug un kļūst satraucoša," norāda Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Arī "Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš atzīst, ka uzņēmumu vēlme sevi ierindot ilgtspējīgo kategorijā ir jūtama investīciju pasaulē. "Pēdējā gada laikā ir jūtams, ka uzņēmumi, kas nāk pēc investīcijām vai izlaiž obligācijas, cenšas izcelt savu ta dēvēto "zaļo leņķi". Taču ne vienmēr tas tāds ir! Piemēram, ja degvielas uzpildes staciju tīkls, kas primāri darbojas ar fosilo degvielu, apgalvo, ka ir ilgtspējīgs, jo ir uzlicis dažus elektoauto uzlādes punktus, manuprāt, tas tomēr par ilgtspējīgu nevar tikt uzskatīts. Es labākajā gadījumā to klasificētu kā uzņēmumu, kas ir ceļā uz ilgtspējīgu izpratni," skaidro Stepiņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!