Klimata pārmaiņas par visnopietnāko problēmu pasaulē uzskata vien 6% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Saprotamu iemeslu dēļ pirmajā vietā ir infekcijas slimību izplatīšanās, kam seko ekonomiskā situācija un bruņotie konflikti. Savukārt visuzticamākie viedokļu paudēji klimata pārmaiņu jautājumos ir zinātnieki, kuriem uzticas 79% respondentu. Tie ir pirmie Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktorantes, Eiropas studiju fakultātes pētnieces Vinetas Kleinbergas īstenotā projekta secinājumi.
Pētījums Eiropas studiju fakultātes dekāna profesora Andra Sprūda vadībā ir sākts šogad, turpinot 2020. gadā RSU iesākto pētījumu par klimata pārmaiņu naratīviem Latvijā, un tiks noslēgts 2023. gada nogalē. Tomēr jau šī brīža rezultāti ļauj labāk izprast Latvijas sabiedrības uzskatus par klimata pārmaiņu ietekmi ne tikai uz leduslāčiem tālajā Arktikā, bet arī uz mūsu ikdienu un dzīves kvalitāti. Par pirmajiem secinājumiem plašāk stāsta pati pētniece.
Projekta laikā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izpētīt, kā par klimata pārmaiņām komunicē un kā tās uztver, kam dažādas sabiedrības grupas tic, kam ne, kādi ir dominējošie naratīvi un cik aktuāla problēma klimata pārmaiņas ir, ja domājam par globālo dienas kārtību vai par savu ikdienu. Un te, kā uzsver pētniece, viedokļi būtiski atšķiras, par ko liecina vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem aptauja. Lai gan tikai 6% aptaujāto klimata pārmaiņas uzskata par šodienas nozīmīgāko problēmu pasaulē, 83% (tātad – gandrīz 14 reizes vairāk respondentu) piekrīt, ka klimata pārmaiņas kopumā ir nopietna problēma pasaulē. Samazinot mērogu, rezultāti mainās, jo par nopietnu problēmu Latvijā to uzskata 53% respondentu, bet par problēmu sev un savai ģimenei tikai 27%.
Vineta Kleinberga secina, ka Latvijā klimata pārmaiņas uztver kā globālu aktualitāti. Tikko tā tiek tuvināta konkrētai personai, problēma it kā mazinās.
Kā stāsta RSU pētniece, lai arī liela sabiedrības daļa neuztver klimata pārmaiņas kā nacionāla vai lokāla līmeņa draudu, sabiedrība tomēr iesaistās ar klimata pārmaiņām saistītās aktivitātēs. Pētījums liecina, ka 42% cilvēku pēdējo sešu mēnešu laikā ir iesaistījušies dažās aktivitātēs, kas mazina arī klimata pārmaiņas. Starp konkrētām rīcības formām līdere ir atkritumu šķirošana, kam seko vienreiz lietojamo priekšmetu patēriņa samazināšana un enerģijas taupīšana, iegādājoties jaunus mājsaimniecības priekšmetus. Vēl interesants ir secinājums, ka 10% aptaujāto apzināti nav iegādājušies kādu preci. Patēriņa samazināšana un aprites ekonomikas veicināšana ir viens no veidiem, kā zinātnieki iesaka mazināt klimata pārmaiņas.
Projekts ne vien fokusējas uz sabiedrības uztveri par klimata pārmaiņām, bet arī pēta politiskos, mediju un uzņēmēju naratīvus. Pētījuma sākotnējās atziņas liecina: lai arī politiskajā naratīvā tiek izceltas iespējas, ko Eiropas Savienības īstenotais zaļais kurss dos ekonomikai un tā inovāciju potenciāls, uzņēmēju vidū nav skaidrības, kā klimata politika ietekmēs Latvijas ekonomiku, kādi būs atbalsta mehānismi, lai ar izmešu samazināšanu saistīta uzņēmējdarbība būtu ne tikai slavējama, bet arī izdevīga un rentabla.
Latvijas mediju telpā atspoguļotie notikumi saistībā ar klimata pārmaiņu dienas kārtību vairāk ir globāla rakstura un maz saistīti ar Latviju, atzīst pētniece. Piemēram, novembra sākumā Glāzgovā notiekošā ANO klimata konference, kurā piedalās aptuveni 200 valstu līderi, pamatā tiek atspoguļota kā visai tāls un globāls pasākums, kurā uzstājas lielāko valstu vadītāji un diskutē par planētas nākotni.
Vineta Kleinberga (attēlā zemāk) komentē arī dažkārt mūsu valstī izplatīto uzskatu par Latviju kā zaļu valsti, kurā vides problēmas, salīdzinot, piemēram, ar industrializēto Rietumeiropu, ir nelielas. Šis mīts lielā mērā balstās uz 2012. gadā publicēto Jeila Universitātē un Kolumbijas Universitātē veikto Vides indeksa pētījumu, kurā Latvija ir otrajā vietā pasaulē. Taču jau 2018. gadā Latvija bija noslīdējusi līdz 37. vietai.
RSU publicitātes foto
Šobrīd pētījumi liecina, ka CO2 izmešu apjoms Latvijā palielinās un mežu spēja uztvert siltumnīcefektu radošo gāzu izmešus samazinās. Īpaši problemātiski Latvijai ir transporta un lauksaimniecības sektori. Arī enerģētikā, kur Latvija ir krietni priekšā citām ES valstīm atjaunojamās enerģijas īpatsvarā elektrības ražošanā, ir virkne izaicinājumu, kas saistīti ar atkarību no importētās naftas un dabasgāzes, kā arī lielā mērā izsmelto hidroenerģijas potenciālu.
Runājot par nākotni, pētniece stāsta, ka projektā plāno sasniegt gan zinātniskus, gan praktiskus mērķus. Zinātniski tiks turpināta naratīvu izpēte politiskajā, biznesa, mediju un sabiedrības līmenī, lai noskaidrotu, kādi ir šie naratīvi, kā tie pārklājas un kur veidojas plaisas izpētāmo grupu starpā un grupu iekšienē. No praktiskā viedokļa tiks izstrādātas rekomendācijas politikas veidotājiem, kā uzlabot politisko naratīvu, lai tam būtu augstāka rezonanse Latvijas sabiedrībā.
Projektā īstenotā aptauja liecina, ka zinātnieki ir visuzticamākie informācijas avoti klimata pārmaiņu tematikā, tomēr viņu balss gan publiskajā telpā, gan medijos izskan reti. Latvijas zinātnieku aktīvāka iesaiste ar klimata pārmaiņu saistīto politiku veidošanā un komunikācijā palīdzētu vairot gan sabiedrības izpratni par klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, gan uzticēšanos viedokļu paudējiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
