Dabā ir atrodamas vēstures, politisko un ekonomisko procesu pēdas. Kā atrast vulkāna pelnus Latvijas purvos? Kā pelni palīdz datēt liecības, kas atrodamas purva dzīļu nogulumos? Kāda saistība mežu ugunsgrēkiem ar sēņu sporām? To pēta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš.

Stivriņš studēja doktorantūrā Tallinas Tehnoloģiju universitātē, un viņa doktora darba vadītājs Igaunijas purvos bija atradis vairākus tūkstošus gadu sena vulkāna izvirduma liecības – pelnus. "Vulkāna izvirdumi mani saistījuši jau no pašas bērnības. Domāju – kā tas var būt, ka šādi pelni nav atrasti Latvijā?" prātoja Stivriņš.

Purvi sastāv no augu atliekām, sūnām. Katru gadu tur uzrkājas jauns atlieku slānis, un tā tas noticis kopš ledāju atkāpšanās pirms apmēram 15 tūkstošiem gadu, līdz ar to purvi ir brīnišķīgi dabas vēstures arhīvi.

Latvijas UniversitātezinatneBioloģijaKlimata pārmaiņasĢeoloģijaĢeogrāfija

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit