Mēs visi iegūstam no zinātnes, pat varbūt nemaz nezinot, ka tāda zinātne notiek, pārliecināts ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Āris Jansons. Viņš ir no Slīteres un ar meža nozari saistīts jau kopš bērnības – abi vecāki darbojās šajā jomā – tāpēc arī aizgājis studēt uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti. Šobrīd Āris pēta, kā mežā visefektīvāk uzkrāt oglekli – šis ir būtisks pētījumu virziens laikā, kad strauji jārot kompleksi risinājumi klimata pārmaiņu iegrožošanai. Viņa darbs ir pamanīts un novērtēts – Jansons ir viens no 12 personībām, kuru stāsti iekļauti izstādē "Zinātne Latvijai 2022".

"Meža zinātnē man izdevies strādāt ar dažādiem aspektiem, un viens no šī brīža nozīmīgākajiem attiecas uz oglekļa uzkrājumu vecās audzēs – tādos mežos, kas ir 160-180 un vairāk gadus veci. Tāda veida informācijas ļoti trūkst. Mums jāveido izpratne, kā visefektīvāk mežā uzkrāt oglekli, virzoties uz klimatneitralitāti," skaidro zinātnieks.

Vecām audzēm ir sava funkcija – kaut kāda daļa vajadzīga, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai. Kaut kas vajadzīgs arī saimnieciskajai pusei, bioekonomikai. "Kā tās sabalansēt? Mēs tagad to zinām un varam pateikt, kā ir. Tad politisko lēmumu pieņēmēji var saprat, kādus lēmumus pieņemt."
Zinātne Latvijai

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit