Pirmo reizi dokumentētajā vēsturē no kontinenta pilnībā atdalījies masīvs šelfa ledājs Antarktīdas austrumu daļā. Līdz šim Austrumantarktīda bija relatīvi stabila, bet lielākā ledus kušana un šelfa ledāju sabrukums novērots Rietumantarktīdā. Šis pavērsiens zinātniekiem liek ieskicēt tostarp arī visai biedējošus nākotnes scenārijus saistībā ar globālā ūdens līmeņa celšanos.
Satelītuzņēmumi liecina, ka laika posmā starp 14. un 16. martu no kontinenta atdalījās Kongera šelfa ledājs. Nu tas ir peldošs aisbergs aptuveni Romas pilsētas platībā. Kongera šelfa ledāja sarukšana tikusi dokumentēta jau kopš 1970. gadiem, kad tika uzsākti regulāri novērojumi ar satelītiem. Ik pa laikam no ledāja atdalījās mazāki fragmenti, pārtopot aisbergos, un ledāju pētnieki šo procesu dēvē par "calving events" jeb kalvingu.
Antarktīdas kontinentālā ledus sega, kad tā klāta ar sniegu, kūst ļoti maz, un lielākie ledus zudumi notiek tieši šelfa ledājos, no tiem atdaloties aisbergiem, kā arī siltākām ūdens masām kausējot ledājus no apakšas. Normālos apstākļos šis process ir mērens un balansēts – šelfa ledājs lēnām "aug", tad no tā atdalās atsevišķi fragmenti, tad tad atkal ir periods, kad ledus masa pieaug. Taču aizvadītajās desmitgadēs pētnieki novērojuši vairāku lielu šelfa ledāju pilnīgu sabrukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
