Kopš pirmā mēģinājuma nosūtīt universāli saprotamu vēstījumu saprātīgām ārpuszemes būtnēm pagājuši gandrīz 50 gadi. Iekārtas, ar ko 1974. gadā tika nosūtīts šis vēstījums, arī vairs nav – Aresibo observatorijas gigantiskais radioteleskops sabruka 2020. gada nogalē. Tomēr aizvien ir gana daudz aktīvistu, kas cer nodibināt sakarus ar mums nezināmo. Oktobrī zinātnieku, sociologu, antropologu un mākslinieku kopa mēģinās vēlreiz, turklāt izmantos šo iespēju, lai nodotu vēstījumu par Zemei draudošajām briesmām klimata pārmaiņu dēļ. Ja uz Zemes aizvien ir daļa cilvēku, kas brīdinājumos neieklausās, varbūt ieklausīsies kāds aiz Saules sistēmas robežām?
Milzīgo Aresibo radioteleskopu izmantoja daudziem pētījumiem radioastronomijas jomā, taču viens no teleskopa uzdevumiem bija arī SETI jeb "Search for Extraterrestrial Intelligence" – ārpuszemes intelekta meklējumi. Proti, ar šo teleskopu astronomi mēģināja uztvert tādus radiosignālus, kas varētu būt nevis dabiskas izcelsmes, bet, iespējams, inteliģentu būtņu darbības rezultāts. Līdz šim gan ar to sekmējies nav, taču 1974. gadā zemieši nolēma rīkoties proaktīvi un ar Aresibo teleskopu kosmosā, tēmējot uz zvaigžņu kopu M13, nosūtīja vēstījumu.
Ap trīs minūtes ilgajā pārraidē 73 rindās un 23 kolonnās bija simboliski iekodēts vēstījums par mūsu Saules sistēmu, attēlotas vienkāršotas cilvēka aprises, DNS virknes fragments un arī Aresibo teleskops. Vēl desmitiem gadu pēc tam Aresibo teleskopa ievāktie signāli tika analizēti ar entuziastu datortīkla "SETI@home" palīdzību (šī iniciatīva gan pagaidām ir iesaldēta).
2022. gada 4. oktobrī ar "Goonhilly Satellite Earth Station" radioteleskopu, kas atrodas Kornvolā, Apvienotajā Karalistē, savu ziņojumu kosmosā raidīs apveinība "METI International" ("Messaging Extraterrestrial Intelligence"), un šīs kosmiskās "radiopārraides" centrālais vēstījums būs par klimata pārmaiņām uz Zemes.
4. oktobris šim pārsvarā jau simboliskajam, ne praktiskajam pasākumam, izvēlēts, jo tas ir Starptautiskās kosmosa nedēļas sākuma datums, un šogad uzsvars tiks likts uz ilgtspējību – gan ko kosmosa tehnoloģijas var mums šajā jomā palīdzēt tepat, uz Zemes, gan arī par ilgtspējīgu saimniekošanu kosmosā. Galu galā pēdējā laikā vērā ņemamas bažas saistās tieši ar Zemes zemās orbītas stāvokli, kas kļūst arvien "apdzīvotāka" jauno interneta satelītu megatīklu dēļ.
Par mērķi šim vēstījumam izvēlēta planētu sistēma "Trappist-1" 39 gaismas gadu attālumā. Tā ir viena no šobrīd interesantākajām citplanētu sistēmām – ja lielākoties atstronomi pamana un atrod lielus gāzu milžus, jo tie vienkārši ir vieglāk pamanāmi, tad "Trappist-1" sistēmā atrodas septiņas cietzemes planētas. Iespējams, četras no tām atrodas potenciāli dzīvībai labvēlīgā attālumā no savas zvaigznes – apgabalā, kur nav ne pārāk auksts, ne pārāk svelmains, lai pie noteikta atmosfēras spiediena virszemē varētu eksistēt šķidrs ūdens (turklāt daži visai prominenti eksperti uzskata, ka ārpuszemes intelekts drīzāk būtu mākslīgs, ne bioloģisks). Protams, nevar par 100% apgalvot, ka visām dzīvības formām plašajā Visumā ūdens būtu tikpat svarīgs kā dzīvībai uz Zemes, taču kaut kur tomēr ir jāsāk un meklējumi jākoncentrē, tāpēc mums nav cita ceļa, kā vien par atskaites punktu ņemt mums zināmo dzīvību un tai piemērotus apstākļus.
Ja neskaita tādus pašsaprotamus priekšnosacījumus kā radiosignālus uztvert spējīgas dzīvības formas, tad ir vēl viens būtisks aspekts, lai šāda saziņa varētu izdoties – valoda. Vēstījumam jābūt saprotamam. Ņemot vērā, ka mēs tā īsti neizprotam miljoniem sugu saziņas metodes tepat uz Zemes, ar būtnēm uz kādas no miljardiem citu planētu noteikti nebūs vieglāk, un šī simboliskā žesta autori to apzinās.
"Lielākais izaicinājums starpzvaigžņu komunikācijā ir nonākt pie kopējas valodas," vietnei "Space.com" atzīst "METI International" prezidents Duglass Vakočs. Citplanētu inteliģentas būtnes neprastu nedz mūsu valodas, nedz saprastu mūsu kultūru, un pat vienojošos apstākļus – Visumu mums apkārt –, iespējams, interpretētu pavisam citādi nekā mēs. Tomēr ir dažas universālas lietas, un viena no tām ir ķīmiskie elementi. Tāpēc šis vēstījums sāksies ar ķīmisko elementu periodisko tabulu, kas iekodēta binārā formātā. To tālāk tad "zinātniski attīstītas būtnes varētu atpazīt un izmantot par atskaites punktu visa vēstījuma interpretēšanai". Vismaz tā cer šīs iniciatīvas autori.
Tālāk iekļauto ziņojumu par klimata problēmām autori ievīs gan muzikālā vēstījumā (kurš gan teica, ka kādam ārpus Zemes ir ausis vai spēja uztvert mūziku citā veidā?), gan zinātniskā informācijā.
Ja nu kāds, kas prot uztvert radiosignālus, tik tiešām mīt "Trappist-1" planētu sistēmā un nolems pasveicināt Zemi pretī, līdz atbildei mums tāpat nāktos gaidīt 78 gadus – šī planētu sistēma atrodas 39 gaismas gadu attālumā no mums. Tomēr kopumā šis, protams, ir simbolisks žests un drīzāk vēstījums ne jau citplanētiešiem, bet gan mums pašiem – aicinājums saudzīgāk izturēties pret savu planētu, jo citu māju mums pagaidām nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
