Sikspārnis
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Planētai turpinot sasilt un daudzām dzīvotnēm ejot postā, tuvākajās desmitgadēs daļa savvaļas dzīvnieku būs spiesti pārcelties uz jaunām dzīvesvietām. Daļā gadījumu runa būs par tām sugām, kuru pārstāvji nereti ir galvenie arī cilvēkiem bīstamu vīrusu pārnēsātāji, turklāt arvien biežāk šie dzīvnieki radīs patvērumu tuvu cilvēku plaši apdzīvotām vietām.

Starptautiska pētnieku komanda Džordžtaunas Universitātes zinātnieku vadībā modelējusi scenārijus, kā klimata pārmaiņu ietekmē mainīsies zīdītāju vīrusa "ceļošanas paradumi", dzīvniekiem bēgot no izpostītām dzīvotnēm un sākot mitināties jaunās vietās, kur iepriekš konkrētās sugas nedzīvoja. Nonākot saskarsmē ar citu sugu dzīvniekiem, tostarp bieži tādiem, ar kuriem iepriekš nekādas saskarsmes pārceļojušajiem nebija, notiks plaša mēroga apmaiņa ar vīrusiem, radot lielākas iespējas tādiem bīstamiem patogēniem kā Ebolas vīruss, Zikas vīruss vai arī koronavīrusi izplatīties jaunos areālos. Tādējādi ar laiku būs arī grūtāk izsekot konkrēta vīrusa uzliesmojuma nulles punktam – vīrusu izplatībai un "lēkāšanai" starp sugām izvēršoties jau vairākās pasaules vietās vienlaicīgi. Tostarp tas rada arī lielākus riskus cilvēkiem.

Pētnieki norāda, ka šādi vīrusu apmaiņas "karstie punkti" būtu gluži kā tas, ko novērojam Uhaņas tirgum līdzīgās vidēs, kur vienkopus ir daudz dažādu dzīvnieku sugu (un daļa no tiem ir slimi), kā arī cilvēki. Taču klimata pārmaiņu dēļ varam nonākt situācijā, kur šis process nav vis izolēts atsevišķās riska zonās, bet notiek daudzviet visā pasaulē, galvenokārt ekvatoriālajā Āfrikā, Ķīnas dienvidos, Dienvidaustrumāzijā un Indijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!