Starptautiska pētnieku komanda Džordžtaunas Universitātes zinātnieku vadībā modelējusi scenārijus, kā klimata pārmaiņu ietekmē mainīsies zīdītāju vīrusa "ceļošanas paradumi", dzīvniekiem bēgot no izpostītām dzīvotnēm un sākot mitināties jaunās vietās, kur iepriekš konkrētās sugas nedzīvoja. Nonākot saskarsmē ar citu sugu dzīvniekiem, tostarp bieži tādiem, ar kuriem iepriekš nekādas saskarsmes pārceļojušajiem nebija, notiks plaša mēroga apmaiņa ar vīrusiem, radot lielākas iespējas tādiem bīstamiem patogēniem kā Ebolas vīruss, Zikas vīruss vai arī koronavīrusi izplatīties jaunos areālos. Tādējādi ar laiku būs arī grūtāk izsekot konkrēta vīrusa uzliesmojuma nulles punktam – vīrusu izplatībai un "lēkāšanai" starp sugām izvēršoties jau vairākās pasaules vietās vienlaicīgi. Tostarp tas rada arī lielākus riskus cilvēkiem.
Pētnieki norāda, ka šādi vīrusu apmaiņas "karstie punkti" būtu gluži kā tas, ko novērojam Uhaņas tirgum līdzīgās vidēs, kur vienkopus ir daudz dažādu dzīvnieku sugu (un daļa no tiem ir slimi), kā arī cilvēki. Taču klimata pārmaiņu dēļ varam nonākt situācijā, kur šis process nav vis izolēts atsevišķās riska zonās, bet notiek daudzviet visā pasaulē, galvenokārt ekvatoriālajā Āfrikā, Ķīnas dienvidos, Dienvidaustrumāzijā un Indijā.
Foto: Colin Carlson/Georgetown University
Pētnieku veiktā modelēšana liecina, ka dzīvnieki neproporcionāli daudz pārvietosies uz dzīvi uz tām pašām vietām, kuru tuvumā ir plaša cilvēku populācija, turklāt šis process jau varētu būt sācies – jāatgādina, ka pasaule ir sasilusi nu jau vairāk par vienu grādu pēc Celsija, ja salīdzina ar laiku pirms industrializācijas.
"Katrā reizē, kad modelējām situāciju, simulāciju rezultāti mūs pārsteidza. Pavadījām vairākus gadus, atkal un atkal pārbaudot rezultātus – ar dažādiem datiem, dažādiem parametriem un pieņēmumiem – taču modeļi allaž noveda pie šiem pašiem secinājumiem," vietne "Phys.org" citē pētījuma vadošo autoru un Džordžtaunas Universitātes Globālās veselības zinātnes un drošības centra asociēto profesoru Kolinu Karlsonu. Vīrusu starpsugu transmisijai notiekot bezprecedenta apmērā, sekas būs grūti prognozējamas, bažījas pētnieki.
"Šis mehānisms (dzīvnieku pārvietošanās uz jaunām dzīvotnēm) pievieno vēl vienu papildu slāni tam, kā klimata pārmaiņas apdraudēs gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību," bilst biologs Gregorijs Alberijs no Džordžtaunas Universitātes Mākslas un zinātņu koledžas Bioloģijas nodaļas. "Nav skaidrs, kā tieši šie jaunie vīrusi ietekmēs tiem pakļautās sugas, bet ir ticams, ka daudzos gadījumos tie radīs jaunus riskus, tostarp veicinās arī vīrusu uzliesmojumus cilvēku populācijā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
