Pirmo reizi kartē iekļauts jaunais Dienvidu okeāna dziļākais punkts

Konkrēto punktu 2019. gadā ar izpētes zemūdeni atklāja amerikāņu uzņēmēja un pētnieka Viktora Veskovo vadītajā ekspedīcijā "Five Deeps Expedition", kuras nolūks ir kartēt dziļākos punktus katrā no pieciem okeāniem. Veskovo pats nolaidās līdz gultnei ar zemūdeni "Limiting Factor". Jāatgādina, ka spiediens caurmērā pieaug par vienu atmosfēru ik pēc desmit metriem zem ūdens, tādējādi 7432 metru dziļumā tas ir 732 lielāks nekā normāls atmosfēras spiediens jūras līmenī. Lai to izturētu, dziļūdens zemūdenei ir speciāla forma un pamatīgi biezs korpuss no ļoti izturīgiem materiāliem. Divu cilvēku apkalpes nodalījumu vien pasargā deviņus centimetrus biezs izturīga titāna sakausējuma slānis.

Veskovo komandas fiksēto dziļākais punkts nu iekļauts kartē, kuras izveidošanā izmantotas vairāk nekā 1200 ar pētniecības kuģu un ledlaužu sonāriem ievāktu datu kopas. Tomēr arī pašlaik moderni dziļumu mērījumi ir tikai par nelielu daļu kartētās teritorijas. Ja to sadalītu laukumos, kur katram platība ir 500 kvadrātmetri, tad precīzi un ar mūsdienīgiem instrumentiem veikti dziļumu mērījumi būtu veikti vien nepilnā ceturtdaļā no šiem laukumiem.

Kā liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) dati, kopumā moderni mērījumi veikti vien desmitajai daļai pasaules okeāna dibena platības. Liela daļa šobrīd izmantoto okeānu un jūras dibenu karšu ir veidotas pēc nepilnīgiem, zemas izšķirtspējas datiem. Nav gan brīnums, ņemot vērā, ka trīs ceturtdaļas planētas virsmas platības aizņem ūdens, vietām dziļumam sasniedzot gandrīz 11 kilometrus. Tik detalizētas kartes, kādas ir par sauszemes platībām, okeānu gadījumā vienkārši nav pārāk praktiskas, ņemot vērā ieguldāmo darbu, lai kartētu visu okeāna dibenu. Galvenie jūras transporta izmantotie ceļi ir labi kartēti, un informācija par šiem apgabaliem regulāri tiek atjaunota.

Tomēr "Nippon Foundation-GEBCO Seabed 2030" projektā, kas ir arī jaunās Dienvidu okeāna kartes viens no izstrādātājiem – plānots visu okeāna dibenu pabeigt kartēt līdz 2030. gadam. Tam būtu nozīme ne tikai drošas jūras satiksmes nodrošināšanai.

^{Attēls: IBCSOV2/AWI/NIPPON FOUNDATION/SEABED2030}

Okeāna dibena reljefa kartei ir arī zinātniska nozīme – tas, piemēram, ļautu identificēt zemūdens kalnus un citus ģeoloģiskus veidojumus, kas mēdz būt ūdens floras un faunas biodažādības "karstie punkti" un tādējādi ir interesantas vietas izpētei. Tāpat, kā norāda BBC, okeāna dziļums un dibena reljefs arī ietekmē okeāna straumju veidošanos un dažādu dziļumu ūdens slāņu mijiedarbību – šie faktori jāņem vērā, izstrādājot precīzus klimata modeļus.

Jaunie dati par Dienvidu okeāna dibena reljefu publicēti zinātniskajā izdevumā "Scientific Data".