Vairums šādu augu mīt tropiskās zemēs. Daudziem no tiem, arī jaunatklātajai sugai, šie kukaiņu slazdi ir kausiem līdzīgi izaugumi lapu galos. Kukaiņus pievilina šajās "kausos" esošās vielas, taču, ja reiz kukainis tajā iekļuvis, tam ir gandrīz neiespējami tikt ārā – iekšējā virsma ir slidena, vaskota –, turklāt augs nereti galu sakļauj. Pēc tam šajā veidojumā esošie šķidrumi upuri lēnām sagremo, un augs uzsūc no tā visas vērtīgās barības vielas.
Ierasti šie slazdi "izlikti" vai nu virs zemes, vai arī atsevišķu augu gadījumos kokos, taču pirmo reizi botāniķi uzgājuši šīs ģints (Nepenthes) sugu, kas savu upuri gaida zem augsnes virskārtas.
Nepenthes pudica pamanīta 2012. gadā ekspedīcijā Ziemeļu Kalimantānā. Pētniekiem šķitis dīvaini, ka šim Nepenthes ģints augam, šķiet, nav kausam līdzīgo veidojumu, kuros ķert kukaiņus. Turpinot izpēti un atsedzot augsni, noskaidrots – N. pudica specializējas tieši zem augsnes virskārtas mītošo kukaiņu – skudru, vaboļu – ķeršanā.
Kopumā atrasti 17 šīs sugas īpatņi, un daudzos gadījumos tieši barošanās laikā.
Foto: Martin Dančák, Ľuboš Majeský et al.
Zīmīgi, ka šie augi mīt vairāk nekā kilometru virs jūras līmeņa. Pētnieki izvirzījuši hipotēzi, ka pielāgošanās barības ķeršanai pazemē ir saistīta tieši ar to. "Iespējams, dobumos pazemē ir stabilāki vides apstākļi – tostarp stabilāks mitruma līmenis – kā arī tur varētu būt vairāk pieejamās barības izteiktos sausuma periodos," spriež viens no pētījuma līdzautoriem, Bristoles Universitātes (Apvienotā Karaliste) augu biomehānikas pētnieks Mihals Goloss.
Viss pētījums par neparasto augu brīvi pieejams zinātniskajā žurnālā "PhytoKeys", klikšķinot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
