Mēģināja vairākkārt
Grozījumus mēģināts pieņemt jau vairākkārt – gan 2017., gan 2019. gadā – ar dažādiem pamatojumiem. Uzvarošais arguments izrādījās Krievijas iebrukuma Ukrainā radītā energoresursu krīze.
2019. gadā galvenais šo grozījumu mērķis bija nodrošināt vietējo tirgu ar mežistrādē iegūtiem resursiem, lai tie nav jāimportē no Baltkrievijas un Krievijas, portālam "Delfi" skaidro zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis (NA). Toreiz premjers Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka ministrijai jāpanāk kompromiss ar dabas aizstāvju organizācijām, citādi grozījumus nepieņems. Nedz toreiz, nedz tagad kompromisa tā arī nav, turklāt nav arī skaidrības – kas šajā gadījumā vispār būtu kompromiss. Jana Simanovska ("Progresīvie"), kas Vidzemes Augstskolā pasniedz kursu "Vides ilgtspēja", par kompromisu uzskatītu nule pieņemtā lēmuma atsaukšanu un jau pastāvošo meža izciršanas nosacījumu padarīšanu par stingrākiem. Eglītis savukārt bilst, ka "ir pagrūti diskutēt ar otru pusi, kura kategoriski atsakās dzirdēt, ko saka ministrija".
Ilgāk meklēt kompromisu laika neesot bijis. "Strauji cenas lēca debesīs. Vajadzēja kādu rīcību, lai to ierobežotu," argumentē Eglītis. Proti, ZM secināja, ka naftas produktu un dabasgāzes cena strauji kāpj un neskaidra ir tuvā nākotne saistībā ar Krievijas dabasgāzi. Tāpat arī no Krievijas ir aizliegts importēt koksnes produktus. Šie apstākļi ministriju mudināja domāt par vietējo atjaunīgo energoresursu, īpaši malkas un šķeldas, pieprasījumu.
Viens no publiskajā telpā redzamākajiem grozījumu kritiķiem ir Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus, kurš savā blogā dienu pēc 21. jūnija valdības sēdes rakstīja, ka argumentācija mainījusies katru gadu, kad grozījumi skatīti MK. Sākumā kā galveno argumentu prezentēja meža kapitālvērtības pieaugumu. Pēc tam norādīts, ka galvenās cirtes caurmērs mazināms, lai veicinātu oglekļa piesaisti mežā. "Taču stiprākā kārts meža nozares rokās izrādījās Krievijas uzsāktais karš Ukrainā." Ķerus arī norāda, ka ZM, šķiet, bijusi pārliecināta par to, ka šoreiz grozījumus izdosies pieņemt, tāpēc "bijusi slinka" grozījumu projekta sagatavošanā – anotācija ir tā pati vecā, kurā nav ne vārda par šķeldu. Taču ir tapis arī informatīvais ziņojums (atrodams šeit), kas vēsta, ka tieši ciršanas apjomu palielināšana ir grozījumu mērķis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
