Latvijas zinātnieku radīts kūdras filtrs varētu samazināt piesārņojumu Baltijas jūrā

Paaugstināta fosfora un slāpekļa koncentrācijas dēļ ūdens Baltijas jūrā aizaug un veidojas tā sauktās mirušās zonas. Problēmas rada arī dažādas invazīvas sugas un atkritumi. Arvien biežāk tiek novērots mikroplastmasas piesārņojums, uzsver LJA pētniece Renāte Kalniņa. Lai arī daudz piesārņojuma jūrā nonāk no sauszemes, daļu vainas jāuzņemas arī kuģiem. Tāpēc pēcdoktorantūras pētniecības projektā "Zaļās tehnoloģijas risinājumi kuģa ekoefektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai" viņa ar RTU kolēģu atbalstu attīsta prototipus kuģu notekūdeņu un balasta ūdeņu attīrīšanai – gan efektīvus kūdru saturošus biosorbējošus filtrus, gan fotokatalizatorus.

"Viens pasažieris kruīza kuģī patērē 236 litrus ūdens dienā. Kravas kuģī patēriņš ir mazāks – ap 105 litriem. Patērēto ūdeni iedala melnajā un pelēkajā. Par melno dēvē ūdeni no tualetēm, par pelēko – dažādu mazgājamo ūdeni no kambīzes, dušām. Melno un pelēko ūdeņu attiecība uz kuģiem ir viens pret desmit. Likumsakarīgi – pelēkie ūdeņi satur vairāk mikroplastmasas. Esmu veikusi kuģu notekūdeņu analīzi. Lielā daudzumā notekūdeņos parādās šķiedras – tās ir veļas mazgāšanas ūdeņos."

Sadarbībā ar RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktoranti Kristīni Irtiševu tiek attīstīti biosorbējoši filtri, par sorbentu divpakāpju filtrēšanā izmantojot kūdras šķiedras. Rezultāti ir daudzsološi – izdevies aizturēt līdz 80% piesārņojuma.

"Runājot līdzībās, filtrs ir kā tunelis. Mikroplastmasas aizturēšanā tas nedos vēlamo efektu, tam ir nepieciešams tunelis ar labirintu un šķēršļiem, kur plastmasas daļiņām aizķerties. Kūdra apraksta šo būtību, jo pati ir šķiedraina. Kā ķīmiķi smejas – līdzīgs šķīst līdzīgā, šajā gadījumā – līdzīgs ķer līdzīgu," atklāj Irtiševa. Līdz šim viņa ar kolēģiem vairāk pētījusi naftas produktu absorbciju ar kūdru un papildelementiem. "Kūdras resurss mūsdienās netiek pienācīgi novērtēts," pārliecināta Irtiševa.

Projektā tiek pētīta arī fotokatalīzes izmantošana gan notekūdeņu, gan kuģu balasta ūdeņu attīrīšanā. Arī balasta ūdeņu attīrīšana ir ļoti būtiska, jo ar tiem piesārņojums izplatās no vienas jūras uz citu.