Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām pasaulē. Apvienojot kompetences, Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki attīsta inovatīvas un zaļas tehnoloģijas kuģu balasta un notekūdeņu attīrīšanai. Tiek pētīta kūdras izmantošana ūdens attīrīšanā no mikroplastmasas, portālu "Delfi" informēja universitātē.
Paaugstināta fosfora un slāpekļa koncentrācijas dēļ ūdens Baltijas jūrā aizaug un veidojas tā sauktās mirušās zonas. Problēmas rada arī dažādas invazīvas sugas un atkritumi. Arvien biežāk tiek novērots mikroplastmasas piesārņojums, uzsver LJA pētniece Renāte Kalniņa. Lai arī daudz piesārņojuma jūrā nonāk no sauszemes, daļu vainas jāuzņemas arī kuģiem. Tāpēc pēcdoktorantūras pētniecības projektā "Zaļās tehnoloģijas risinājumi kuģa ekoefektivitātes paaugstināšanai Baltijas jūras vides ilgtspējībai un cilvēka veselības apdraudējuma samazināšanai" viņa ar RTU kolēģu atbalstu attīsta prototipus kuģu notekūdeņu un balasta ūdeņu attīrīšanai – gan efektīvus kūdru saturošus biosorbējošus filtrus, gan fotokatalizatorus.
"Viens pasažieris kruīza kuģī patērē 236 litrus ūdens dienā. Kravas kuģī patēriņš ir mazāks – ap 105 litriem. Patērēto ūdeni iedala melnajā un pelēkajā. Par melno dēvē ūdeni no tualetēm, par pelēko – dažādu mazgājamo ūdeni no kambīzes, dušām. Melno un pelēko ūdeņu attiecība uz kuģiem ir viens pret desmit. Likumsakarīgi – pelēkie ūdeņi satur vairāk mikroplastmasas. Esmu veikusi kuģu notekūdeņu analīzi. Lielā daudzumā notekūdeņos parādās šķiedras – tās ir veļas mazgāšanas ūdeņos."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
