Konkrētā vīrieša mirstīgās atliekas atrastas izrakumos 20. gadsimta sākumā. Vēl nesen doma par to, ka varētu būt saglabājušies arī kādi DNS paraugi, kas ir gana kvalitatīvi plašai analīzei, šķita fantastiska. Tam neticēja arī molekulārais psihiatrs Fabio Mačardi, kurš ikdienā pēta neiropsihiatrisku saslimšanu ģenētiskos aspektus. Viņš bija skeptisks, vai no šī kaut kas labs sanāks.
Kaut pētniekiem no upura kauliem bija izdevies ievākt ģenētisko materiālu analīzei, tas tikpat labi varēja būt nevis cilvēka, bet zemē esošu baktēriju genoms vai kāda parazitējoša organisma genoms. Un tomēr… "Mēs bijām pārsteigti secinot, ka tas ir cilvēka – šī konkrētā indivīda – genoms," populārzinātniskajam žurnālam "Discover Magazine" atzīst Mačardi. Šī ir pirmā reize, kad zinātniekiem izdevies sekvencēt Vezuva izvirdumā Pompejos bojāgājuša cilvēka genomu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
