Unikāla genoma analīze sniedz ieskatu par Pompeju bojāejas upura pēdējiem mirkļiem

Konkrētā vīrieša mirstīgās atliekas atrastas izrakumos 20. gadsimta sākumā. Vēl nesen doma par to, ka varētu būt saglabājušies arī kādi DNS paraugi, kas ir gana kvalitatīvi plašai analīzei, šķita fantastiska. Tam neticēja arī molekulārais psihiatrs Fabio Mačardi, kurš ikdienā pēta neiropsihiatrisku saslimšanu ģenētiskos aspektus. Viņš bija skeptisks, vai no šī kaut kas labs sanāks.

Kaut pētniekiem no upura kauliem bija izdevies ievākt ģenētisko materiālu analīzei, tas tikpat labi varēja būt nevis cilvēka, bet zemē esošu baktēriju genoms vai kāda parazitējoša organisma genoms. Un tomēr… "Mēs bijām pārsteigti secinot, ka tas ir cilvēka – šī konkrētā indivīda – genoms," populārzinātniskajam žurnālam "Discover Magazine" atzīst Mačardi. Šī ir pirmā reize, kad zinātniekiem izdevies sekvencēt Vezuva izvirdumā Pompejos bojāgājuša cilvēka genomu.

Vīrieša mirstīgās atliekas tika uzietas ēkā, kas, šķiet, bijusi kalēja darbnīca. Viņam blakus atrastas sievietes mirstīgās atliekas, no kurām gan ģenētisko materiālu sekvencēšanai neizdevās iegūt.
Zināms, ka vīrietis bijis vecumā no 30 līdz 35 gadiem. Ģenētiskā analīze arī atklāj, ka viņam bija pamatīgas veselības problēmas – mugurkaulāja tuberkuloze, zināma arī kā Pota kupris. Šī ir degradējoša, sāpīga kaite, kas pamazām grauj mugurkaula skriemeļus. "Tā principā noārda kaulus," bilst Mačardi un norāda, ka pats vīrietis, protams, tolaik nevarēja zināt, kas viņam kaiš un izraisa sāpes.

Kaut vīrietis nāves brīdī bija apsēdies uz krēsla kalēja darbnīcā, nav teikts, ka viņš pats bija kalējs – pētnieki izskata vēl citus variantus. Iespējams, viņu un sievieti tur norīkoja nama īpašnieks, lai izvirduma laikā sargātu darbnīcu un vērtīgās lietas. Sieviete viņam blakus tobrīd bija notupusies pie naudas maisa – iespējams, lai to kārtīgi noslēptu, pirms abi mestos bēgt.

Vēl viens variants ir – tieši šis pāris bija tie, no kuriem māju būtu jāsargā. Proti, izmantoja apkārt valdošo haosu un situāciju, lai apzagtu kalēja īpašumu. "Interesantu jautājumu ir daudz, bet mēs droši vien nekad neuzzināsim īstās atbildes," secina Mačardi.

Ko gan genoma analīze var pateikt gandrīz droši, ir vīrieša izcelsme – viņa genoms ir visai līdzīgs mūsdienu Vidusjūras reģiona iedzīvotājiem, kas mīt Itālijas Dienvidos, Grieķijā. Viņš, visticamāk, bijis vietējais, tātad nav bijis vergs, jo tolaik vergus pārsvarā ieveda no tālākiem Romas impērijas nostūriem – Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem.

Pētnieki cer, ka ar šo vienu gadījumu viņu veiksme neizsīks un izdosies atrast sekvencēšanai derīgu materiālu vēl kāda Pompejos bojāgājuša cilvēka mirstīgajās atliekās, lai gūtu vispusīgāku ieskatu par senās pilsētas iedzīvotājiem.