Krievijas iebrukums apdraud Ukrainas melnzemes auglību

Tajās lauksaimniecības zemēs, kuras skārusi aktīva karadarbība – braukusi bruņutehnika, notikušas kaujas, eksplodējuši artilērijas lādiņi – augsne var tikt ietekmēta vēl uz vairākiem gadiem pēc pēdējā šāviena izskanēšanas, ko liecina citu kara skartu valstu pieredze.

Ukraina ir zināma ar savu ļoti auglīgo melnzemi – gandrīz divas trešdaļas lauksaimniecībai atvēlētās zemes Ukrainā klāj vienu līdz divus metrus bieza melnzemes kārta. Tā veidojusies pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā – atkāpjoties ledājiem, atsegtās platības pārklāja vēja nestais less – porains, irdens nogulumu iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs. Melnzeme ir bagātīga ar slāpekli, kāliju, kalciju – augiem ļoti nepieciešamiem elementiem. Arī pati augsnes struktūra ir labvēlīga lauksaimniecībai – tās mālainums ir tieši laikā. Gana daudz māla, lai labi saturētu augsni un noturētu tajā barības vielas, bet ne tik daudz, lai augiem būtu grūti iesakņoties.

Viens no veidiem, kā auglīgā melnzeme tiek bojāta, ir artilērijas apšaudēs. Procesu, kad augsni irdina, pārstrādā un citādi ietekmē augi un dzīvnieki, sauc par bioturbāciju. Šim procesu kopumam ir būtiska ietekme tajā, kāda konkrētajā vietā būs augsne.

Proti, augsnes traucējumi, kas izraisīti sprādzienu rezultātā. Varētu šķist – kas tad tur? Tā ir tikai zeme, un viens vai divi krāteri neko daudz nevar kaitēt – aizbērs ciet un turpinās apstrādāt lauku. Taču tā gluži nav. Pētījumi citviet – gan Pirmā pasaules kara laikā notikušās Verdenes kaujas vietā, gan Vjetnamas kara laikā smagi sabombardētās Hesaņas apkaimē – liecina, ka bumbošanas sekas ir ilglaicīgākas.

Džozefs Hjupijs, Perdū Universitātes (ASV) augsnes ģeomorfologs, izdevumam "Science News" stāsta par Verdenas kauju vietās redzēto – zem augsnes virskārtas ir "desmitgadēm sens haoss – iežu šķembas, kaļķamens gabali, kas sajaukušies kopā ar smilšainu augsni un organiskajām vielām". Bumbu krāteri arī izmainījuši apūdeņošanu, kas rezultējies jau pavisam redzami virs zemes – veģetācija auga citādāk. "Tā ir pavisam jauna ekosistēma," spriež Hjūpijs. Arī Ukrainā lādiņu izraibināti lauki var nozīmēt, ka tiks izmainīta ūdens apmaiņa augsnē. Pat izlīdzinot virskārtu, augsnē nu nonākušie fragmenti atsevišķos gadījumos var darboties kā ūdens barjera un aizturēt ūdeni pārāk tuvu augsnes virskārtai, traucējot augiem.

Vēl viena lieta, kas jāņem vērā – smagās bruņutehnikas pārvietošanās. Krievijas izmantotās kājnieku kaujas mašīnas sver vairāk nekā desmit tonnas, bet tanki – vairāk nekā 40 tonnas. Tehnikai braucot kolonnās pāri melnzemei, īpaši ja augsne ir mitra, tā tiek pamatīgi sablīvēta.

Augsnes kompaktācija jeb sablīvēšanās var būtiski ietekmēt ražību. Piemēram, izdevumā "Internatioan Agrophysics" publicētā darbā par miežu ražību sablīvētā augsnē secināts, ka tādā augsnē ražība ir pat par pusi mazāka nekā nesablīvētā augsnē. Ja sablīvējums ir pietiekami dziļā slānī, tad samazināta raža var būt gaidāma pat vēl kādus piecus gadus. Parasti gan augsne, ja to tālāk nesablīvē, pati atkopjas. Sausa augsne atkopjas ātrāk. Ja augsne sablīvēta tad, kad bijusi mitra, tad atkopšanās būs ilgāka.

Cita lieta ir ķīmiskais piesārņojums – tad ātru un "nesāpīgu" risinājumu nebūs. Gan augsnē nonākusi degviela, gan izlietotās munīcijas atliekas, gan arī cilvēku un dzīvnieku mirstīgās atliekas piesārņo vidi. Tāpat potenciāli kaitīgi metāli – svins, arsēns un dzīvsudrabs –, ko izmanto munīcijas izgatavošanā.

Vietās, kur notikusi intensīva karadarbība, šāds piesārņojums augsnē var saglabāties pat gadsimtu, kā tas secināts, pētot augsni Ipras kaujas apkaimē. Zinātnieki lēš, ka tur augsnes virskārtā ir vismaz 2800 tonnas ar varu no artilērijas lādiņiem.

Augi šos potenciāli indīgos elementus var absorbēt. Ja pārlieku liels cinka vai niķeļa daudzums var negatīvi ietekmēt pašu augšanas procesu, tad cita veida piesārņojums var būt grūtāk pamanāms (ja tas acīmredzami nav bojājis pašu augu) un potenciāli bīstams cilvēkiem, kas šos augus pēc tam patērētu uzturā.

Ja konstatēts, ka augsne piesārņota, ir vairāki veidi, kā to vērst par labu. Viens no tiem ir apsēt platības ar augiem, par kuriem ir zināms – tie samērā strauji ekstrahētu kaitīgos elementus no augsnes. Tomēr tas aizvien būtu vairāku gadu jautājums.

Vēl viens variants ir pamainīt augsnes skābuma līmeni, lai indīgos materiālus "imobilizētu", vietnei "Science News" skaidro Ganga Hetiaračči, Kanzasas Štata universitātes augsnes ķīmiķe.
Jau pēc 2014. gada iebrukuma Ukrainas austrumos šādas negatīvās sekas ir novērotas. Karadarbība Donbasa reģionā bija vēl viens papildu negatīvais efekts jau iepriekš bijušām problēmām, tostarp pārāk intensīvai lauksaimniecībai un arī ogļraktuvju radītajam ūdeņu piesārņojumam.