Mazais ledus laikmets un iznīcība okeānos – kādas sekas globālam atomkaram prognozē zinātne

Izmantoja atpazīstamību aģitācijā pret kodolieročiem

Parasti par kādu atklājumu vispirms uzzina zinātnieku kopiena, pēc tam – plašāka sabiedrība. Toreiz viss notika otrādi. Astronoms, planētu pētnieks un zinātnes popularizētājs Karls Seigans tobrīd jau bija labi zināms. Viņš bija viens no ASV sabiedriskās raidorganizācijas PBS translētā populārzinātniskā raidījuma "Cosmos" veidotājiem – tas aizvien ir vēsturiski visvairāk skatīto PBS raidījumu topa augšgalā. Seigans izlēma izmantot savu atpazīstamību un nākt klajā ar pētījuma rezultātiem, mēnesi pirms tie publicēti zinātniskajā izdevumā. 1983. gada 30. oktobrī vairāk nekā 10 miljoni amerikāņu savās pastkastītēs saņēma populāro žurnālu "Parade". Uz vāka bija aina ar planētu, kas daļēji ir pelēku ēnu ieskauta, un uzraksts "Vai kodolkarš nozīmēs pasaules galu?".

Nepilnu mēnesi vēlāk publicētajā pētījumā Seigans ar kolēģiem norādīja – jā, šāda iespēja nav izslēgta (ja ar pasaules galu saprotam cilvēces bojāeju), ja kodolkara rezultātā iestātos ilgstoša kodolziema. Jāpiemin gan – daži uzskata, ka Seigana vārds, kaut ir šī darba autoru sarakstā, vairāk tur ir publicitātes nolūkos, bet lielāko zinātnisko darbu paveica pārējie kolēģi.

Ja Seigana darbs Saules sistēmas izpētes projektos nopelnīja viņam sabiedrības atzinību, tad ar šo iestāšanos pret kodolieročiem viņš riskēja ar savu popularitāti. Kā raksta "Smithsonian Magazine", kritikas gūzma vēlās viņam pāri ne tikai no konservatīvo puses, kas aizstāvēja "pret spēku ar spēku" principu un lobēja ASV kodolieroču arsenāla palielināšanu, bet arī no zinātnieku kopienas puses, kas pārmeta Seiganam slavas un labas zinātnieka reputācijas izmantošanu noteiktu interešu lobēšanā.

Grūti gan pārmest, ja mērķis ir brīdināt pasauli par kodolkara briesmām. Gluži kā šobrīd daudzi jo daudzi zinātnieki brīdina par klimata pārmaiņu potenciālajām sekām, ja turpināsim saimniekot kā līdz šim.