Martin Nissen / Danish Agency for Data Supply and Infrastructure
Attēlā redzamais tumšais pleķis pirmo reizi atklāts vien 2021. gada augustā pie Grenlandes krastiem. Pētniekiem sākumā šķita, ka tā ir neliela, iepriekš nekartēta sala, kas turklāt varētu būt ziemeļos vistālāk esošā zemes masa. Tomēr ir labs pamats domāt, ka pavisam drīz tā izčibēs bez pēdām, turklāt vēsturē šādi "izgaistošu salu" gadījumi ir ne viens vien.

Kā "The Conversation" publicētā rakstā skaidro Havaju salu universitātes emeritētais profesors Kevins Hamiltons, šādi gadījumi dokumentēti arī 1931. gadā notikušajā ekspedīcijā, kad zinātnieki Arktiku pārlidoja ar tobrīd pasaulē lielāko dirižabli "Graf Zeppelin". Toreiz, sev par lielu pārsteigumu, ekspedīcijas dalībnieki secināja – iepriekš kartēs iezīmētas salas dabā vairs nebija atrodamas.

Var saprast zinātniekus, kuri pērn vasarā izkāpa uz šī veidojuma okeānā – daudz tumšākas krāsas par apkārt esošajām ledus masām, ar smilšainu pamatni zem kājām – un nodomāja, ka tā ir neliela sala. Tik maza, ka iepriekš nebija piefiksēta un iezīmēta kartē. Kopenhāgenas Universitātes pētnieki patiesībā gribēja izkāpt uz salas "Oodaaq", kas atklāta jau 1978. gadā, un ievākt tur paraugus, taču tā vietā ar helikopteru piezemējās uz veidojuma 780 metrus tālāk uz ziemeļiem.
GrenlandeArktikazinatneĢeoloģijaĢeogrāfijaPolārpētniecība

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit