100 gadu pūliņi vainagojas panākumiem – pirmo reizi zuši izsekoti līdz nārsta vietai

Par to, ka zušu nārsta vieta ir tieši Sargasu jūra, spriests jau pirms 100 gadiem. Tomēr līdz pat šai dienai Sargasu jūrā tā arī nebija uzieti zušu ikri, kas ar tiešiem pierādījumiem stiprinātu šo gadsimtu seno pieņēmumu. 1920. gados dāņu biologs Johaness Šmits Sargasu jūrā uzgāja leptocefalus. Leptocefals ir zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma līdz aptuveni trīs gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos. Publicējis savu atklājumu, Šmits faktiski aizsāka jaunu pētniecības virzienu turpmākajam gadsimtam, biologiem cenšoties visās niansēs izprast zušu dzīves ciklu. Pats Šmits savu turpmāko darbu šajā jomā raksturojis gluži kā "pa kalniem un lejām" – iedrošinoši un elpu aizraujoši atklājumu periodi mijušies ar vilšanos un sajūtu, ka darbs uz priekšu nekustas.

Kopš tā laika zinātnieki centušies izsekot zušus līdz pat to nārsta vietām, kas nebūt nav viegls uzdevums. Tostarp tāpēc, ka ceļā ir daudz cilvēka radītu šķēršļu – dambji, aizsprosti, piesārņotas zonas. Izsekošanai traucē arī virsnormas nozveja. Kopš 1980. gadiem Eiropas zušu populācija strauji sarukusi, šo uzdevumu apgrūtinot vēl vairāk.