Garāka par Gauju – dziļi zem Antarktīdas ledus atklāj lielu upi

Jau vairākas desmitgades zināms, ka Antarktīdas ledainie plašumi slēpj arī lielus saldūdens ezerus. Taču līdz šim zinātnieki uzskatījuši – tie pārsvarā ir izolēti cits no cita. Nu redzams, ka zem ledus ir īsta saldūdens sistēma, un ezeri savienoti ar plašu upju tīklu. Gluži kā tad, ja tie būtu virszemē, ne simtiem metru zem ledus.

Jaunatklātā sistēma atrodas zem četrām lēni plūstošām ledus masām. Upe un tās attekas potenciāli var ietekmēt šo ledus masu kušanu un pārvietošanos, brīdina pētnieki. Šajā reģionā atrodas tik daudz ledus, ka visas tā masas izkušanas gadījumā ūdens līmenis okeānā paceltos par vairākiem metriem, uzskata ledāju pētnieks Martins Zīgerts no Londonas Impērijas koledžas. "Cik daudz un cik ātri šis ledus izkusīs – tas atkarīgs no tā, cik slidena ir ledus masas pamatne. Jaunatklātā upju sistēma var šo procesu būtiski ietekmēt," uzskata Zīgerts.

Ūdens zem ledus masām plūst – to pētnieki zina jau labu laiku. Daļa ledus kūst Zemes dzīļu siltuma un berzes radītā siltuma ietekmē, bet daļa ūdens tur nonāk no augšējiem slāņiem, izkusušajam ūdenim notekot lejā pa simtiem vai pat tūkstošiem metru dziļām plaisām ledū. Otrs minētais process biežāk vērojams Arktikā un Grenlandē, kur ledus segas biezums dažādos gadalaikos ir vairāk mainīgs.

Jaunais pētījums apliecina, ka Antarktikā notiek pietiekami strauja ledus kušana tuvu ledus segas pamatnei, lai tur varētu izveidoties pat prāvas upes. Šī saldūdens plūsma savukārt vēl vairāk pasteidzina kušanas procesu un padara ledāju nestabilāku.

Labāk izprotot šos notikumus, var precīzāk prognozēt, kurās vietās un cik ātri Antarktīdā kusīs ledus nākotnē, turpinoties klimata pārmaiņām. "Pateicoties satelītu datiem mēs zinām, kuros Antarktīdas reģionos zaudējam ledu un cik strauji, bet ne vienmēr zinām – kāpēc. Šis atklājums var būt trūkstošais puzles gabaliņš prognožu modeļos," skaidro jaunā pētījuma līdzautore Kristīne Dova. Viņa spriež, ka šobrīd esošie modeļi, iespējams, ledāju kušanu nenovērtē precīzi, jo nebija ņemta vērā zemledus upju sistēmas ietekme.

Globālās temperatūras kāpšana nākotnē varētu nozīmēt to, ka Antarktīda kļūst līdzīgāka Grenlandei, kur vasarās ir pietiekami silts, lai būtu vērojama būtiska ledus kušana virskārtā. Šobrīd Antarktīdā ledus augšējā kārta lielākoties arī vasarās paliek sasalusi. Ja ledus sāks kust arī no augšas, ne tikai ledus segas pamatnē berzes un Zemes dzīļu siltuma ietekmē, zemledus upju kļūs arvien vairāk un lielākas, un ledus sega kusīs arvien straujāk un straujāk.

Pētījums publicēts izdevumā "Nature Geoscience".