Glābiņš Antarktīdā? Klimata pārmaiņas daļu ledus zemes var padarīt apdzīvojamu

Šobrīd, ja neskaita dažas pingvīnu un roņu sugas, pa kādam zobenvalim vai zilajam valim, Antarktīda un ūdeņi, kas to apskalo, ir viena no dzīvībai visnelabvēlīgākajām vietām uz Zemes. Vismaz no cilvēku perspektīvas raugoties. Ikdienā tur atrodas vien neliela saujiņa zinātnieku. Taču – vai tas reiz varētu mainīties, ja ņemam vērā gan klimata pārmaiņu, gan mūsu arvien pieaugošo tehnoloģisko iespēju faktoru? Galu galā – arī šobrīd cilvēki mīt vietās, kas gluži par paradīzi zemes virsū nebūtu dēvējamas – Grenlandē un aiz polārā loka Kanādā, ASV saltākajā štatā Aļaskā, Norvēģijā un Krievijā. Taču aukstums nav vienīgais faktors.

"Ja vienīgā problēma būtu laikapstākļi, cilvēkiem ilgtermiņā tomēr būtu izredzes," vietnei "Live Science" skaidro Monaša Universitātes bioloģijas zinātņu profesors Stīvens Čouns. Problēma ir tā, ka Antarktīda ir ļoti tālu no citiem kontinentiem un vispār apdzīvotām vietām. Ģeogrāfiskā izolācija nozīmē, ka cilvēku apmetnes būtu pilnībā atkarīgas no importa.

Turklāt runa ir ne tikai par to, ko var apēst vai uzvilkt mugurā. Mums vajag enerģiju – mītņu apsildīšanai, ierīču darbināšanai. Šobrīd daļa no pētniecības stacijām Antarktīdā tiek darbināta ar atjaunīgajiem resursiem – saules enerģiju un vēja enerģiju. Taču tās ir atsevišķas specbūves ar nelielu skaitu cilvēku. Ko tad, ja runājam par ciematiem vai pat pilsētām? Jābūvē izvērstāka elektroapgādes infrastruktūra, un tā šobrīd ir visai liela problēma kontinentā, kur lielākajā daļā teritorijas pamatne zem kājām ir ledus, kas turklāt nākotnē sāks straujāk kust. Akumulatoru tehnoloģiju attīstība varētu šo problēmu risināt, ļaujot uzkrāt ar sauli saražoto enerģiju patēriņam tumšajos ziemas mēnešos.

Šobrīd Antarktīda tiešām nav piemērota mums ierastajam dzīvesveidam. Taču vēsturē, kas atklājas, analizējot no simtiem metru liela dziļuma izceltus ledus serdeņus un tajos saglabāto informāciju, redzams – savulaik klimats Antarktīdā bijis piemērots pat mežiem un tādai megafaunai kā dinozauri. Pirms 100 miljoniem gadu tur bija gan attīstīta veģetācija, gan apmežotas teritorijas, gan pat meža ugunsgrēki posmā no 100 miljoniem gadu senas pagātnes līdz 66 miljoniem gadu senai pagātnei.
Jā, Zemes klimats cikliski mainās dažādu faktoru ietekmē, un Rosa šelfa ledājā atrasto nogulšņu analīze pētniekiem atklājusi, ka Rietumantarktīdas ledus sega aizvēsturē vairākkārt gan zudusi, gan atjaunojusies. Taču būtiski, ka šīs izmaiņas notikušas simtiem gadu tūkstošu laikā, bet šobrīd siltumnīcefekta gāzu emisijas Zemes klimatu izmaina bezprecedenta ātrumā. Kāda izskatīsies Antarktīda, temperatūrai turpinot kāpt?

Vistālāk uz Ziemeļiem esošie Antarktīdas apgabali Antarktīdas pussalā ir samērā tuvu Dienvidamerikas galējiem dienvidiem – ap 1100 kilometru attālumā no Argentīnas.

Globālajai vidējai temperatūrai kāpjot, Antarktīdas pussalā valdošais klimats varētu sākt atgādināt to, kāds šodien vērojams Dienvidamerikas tālākajos dienvidu reģionos. Ja jau šobrīd Antarktīdas pussalā mīt daži zālaugu un kukaiņu sugas, kā arī te piestāj gājputni, līdz ar planētas sasilšanu biodažādība te varētu pieaugt, "Live Science" skaidro Čouns. Līdz ar cilvēku – pētnieku – pārvietošanos, iespējams, tur varētu tikt ievazāti un iedzīvoties arī kādi invazīvi augi. Taču aizvien temperatūra būtu pārāk zema, lai pārskatāmā nākotnē varētu runāt par apmežotu teritoriju atgriešanos Antarktīdas ziemeļu reģionos. Kas arī nozīmē, ka īsti nevar cerēt uz jēgpilnu zemkopību vai lopkopību. Tur izveidotas apmetnes aizvien būtu atkarīgas no importa.

Modelējot klimata izmaiņu ietekmi laikam pēc 2100. gada, pieaugošā temperatūra un līdz ar to ūdens līmeņa celšanās varētu palielināt t.s. "klimata migrantu" plūsmu. Daļa cilvēku nākotnē varētu tiešām meklēt glābiņu, kolonizējot Antarktīdu, vēsta "Live Science".

Tendences liecina, ka šobrīd labāk nekļūs – pēdējie astoņi gadi kopš 2015. gada bijuši karstākie novērojumu vēsturē.