Jau šobrīd polārie reģioni, tostarp arī Antarktīda, ir vietas, kur visuzskatāmāk varam vērot klimata pārmaiņu ietekmi. Ja daudzviet sasilšana un okeāna ūdens līmeņa celšanās nozīmē potenciālu postu, tad kā ar Antarktīdu – mūsu planētas aukstāko, vējaināko un sausāko kontinentu? Varbūt tas "atmaigs" un uz vispārējās klimata katastrofas fona kļūs apdzīvošanai piemērotāks? Šo jautājumu šķetina vietne "Live Science".
Šobrīd, ja neskaita dažas pingvīnu un roņu sugas, pa kādam zobenvalim vai zilajam valim, Antarktīda un ūdeņi, kas to apskalo, ir viena no dzīvībai visnelabvēlīgākajām vietām uz Zemes. Vismaz no cilvēku perspektīvas raugoties. Ikdienā tur atrodas vien neliela saujiņa zinātnieku. Taču – vai tas reiz varētu mainīties, ja ņemam vērā gan klimata pārmaiņu, gan mūsu arvien pieaugošo tehnoloģisko iespēju faktoru? Galu galā – arī šobrīd cilvēki mīt vietās, kas gluži par paradīzi zemes virsū nebūtu dēvējamas – Grenlandē un aiz polārā loka Kanādā, ASV saltākajā štatā Aļaskā, Norvēģijā un Krievijā. Taču aukstums nav vienīgais faktors.
"Ja vienīgā problēma būtu laikapstākļi, cilvēkiem ilgtermiņā tomēr būtu izredzes," vietnei "Live Science" skaidro Monaša Universitātes bioloģijas zinātņu profesors Stīvens Čouns. Problēma ir tā, ka Antarktīda ir ļoti tālu no citiem kontinentiem un vispār apdzīvotām vietām. Ģeogrāfiskā izolācija nozīmē, ka cilvēku apmetnes būtu pilnībā atkarīgas no importa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
