2022. gada 15. novembris pieteica sevi kā vēsturiski nozīmīgu datumu – Zemes iedzīvotāju skaits sasniedza 8 miljardus. No vienas puses, tas atspoguļo mūsdienu medicīnas progresu un dzīves labklājības augsto līmeni, no otras puses, tik milzīgs iedzīvotāju skaits arvien vairāk rada bažas par neatgriezenisku dabas piesārņojumu un nevienlīdzības palielināšanos trūcīgākajās valstīs. Kaut arī eksperti lēš, ka iedzīvotāju skaita pieauguma temps vairs nebūs tik straujš, tomēr joprojām saglabājas risks, ka nabadzīgajās valstīs dzimstība nemazināsies, tādējādi vēl vairāk palielinot nabadzību.
Patiesībā demogrāfi nekad nebūs pilnībā pārliecināti, ka 15. novembris ir "astoņu miljardu diena", kā to jau paguva nodēvēt Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), tomēr saskaņā ar aplēsēm tieši šajā datumā pasaules iedzīvoju skaitam bija jāšķērso šī zīmīgā robežlīnija.
ANO lēš, ka 2050. gadā vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju koncentrēsies astoņās valstīs: Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ēģiptē, Etiopijā, Indijā, Nigērijā, Pakistānā, Filipīnās un Tanzānijas Apvienotajā Republikā.
Reiz vienlaikus uz planētas dzīvoja tikai apmēram 10 000 neandertāliešu. Mūsdienās tajā pašā platībā, kādā dzīvoja viens neandertālietis, mīt teju 800 000 cilvēku. Neandertāliešiem raksturīgi bija palikt savā dzimtā, tādēļ viņi bija visai piesardzīgi pret nepazīstamiem cilvēkiem. Ja viņi būtu ņēmuši virsroku pār mūsdienu cilvēku sugu (Homo sapiens), populācijas blīvums droši vien nebūtu sasniedzis tādus apmērus.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
