Divus gadus pēc Tamburo kalna izvirduma tapusī Kaspara Dāvida Frīdriha glezna ir lielisks piemērs tā laika noskaņai. Arhīva foto
Šobrīd Havaju salās pēc 40 gadu klusēšanas sarosījies pasaulē lielākais aktīvais vulkāns Maunaloa, kas aizņem gandrīz pusi no Havaju arhipelāga lielākās salas platības. Pagaidām tas nozīmē vien iespaidīgus dabasskatus – izvirdums ir mērens un apdzīvotās vietas vēl neskar. Taču šī milža rūcieni no pazemes dzīlēm kārtējo reizi atgādina mums par tajās dusošo spēku, kas negaidīti var izlauzties virszemē un zem pelniem aprakt veselas civilizācijas. Populārajā vēsturē viens no vislabāk zināmajiem ir Vezuva izvirdums, kas apraka Pompeju senpilsētu. Taču tas ne tuvu nestāv līdzās daudz nesenāk notikušajam Tamboras kalna izvirdumam un sekojošajam gadam bez vasaras.

Ko mums māca Tamboras kalna un citi līdzīgi izvirdumi? Ka Zemes dzīļu spēka priekšā cilvēks aizvien ir nieka puteklītis. Pat vulkānu eksplozivitātes indeksa piektās un sestās kategorijas izvirdumi nesuši milzu postu cilvēcei. Astotās kategorijas izvirdums mūsdienu jeb holocēna epohā, kas sākās pirms 12 tūkstošiem gadu, nav noticis, taču neesam no tā pasargāti.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Abonē un lasi vairāk:

IndonēzijavēstureLasāmgabaliDelfi PluszinatneKlimata pārmaiņasVulkāniDabas katastrofas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit