Jeloustounas nacionālais parks
Foto: AP/Scanpix/LETA
Jeloustounas nacionālajā parkā dus īsts milzis. Gigantiskais krāteris liecina par savulaik notikušiem izvirdumiem, tik postošiem un spēcīgiem, kādus cilvēka acis nav skatījušas. Nav izslēgts, ka reiz tas ar milzu spēku izvirdīs atkal, tāpēc pētnieki aizvien mēģina izzināt un izprast, kas darās Jeloustounas un citu seno supervulkānu dzīlēs. Jaunā pētījumā secināts, ka krāšņajā dabas parkā esošais vulkāns glabā daudz vairāk šķidras magmas, nekā iepriekš uzskatīts.

Jeloustounas Nacionālajā parkā esošā kaldera jeb vulkāna eksplozīva izvirduma rezultātā izveidojies krāteris liecina par 2,1 miljonus gadu seniem notikumiem. Kaut kopš tā laika bijuši vairāki mazāka mēroga izvirdumi, toreiz Jeloustounas milzis eksplodēja ar spēku, kas šo izvirdumu ierindoja VEI astotajā kategorijā. VEI ir vulkānu eksplozivitātes indekss, kur astotās kategorijas izvirdumi ir paši spēcīgākie. Pēdējais tik stiprais izvirdums, pēc zinātnieku izpētītā, noticis pirms apmēram 26 tūkstošiem gadu mūsdienu Jaunzēlandes teritorijā.

zinatneĢeoloģijaVulkāni

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit