Pasaulē lielāko salu šobrīd klāj sniegs un ledus. Grenlandē mīt vien nepilni 60 tūkstoši cilvēku, un lielākā daļa no tiem dienvidrietumu piekrastē. Tomēr savulaik – pirms daudziem miljoniem gadu – Grenlande tiešām atbildusi savam nosaukumam un bijusi daudz zaļāka. Vai nākotnē šis scenārijs atkārtosies? Pašreizējās tendences liecina, ka jā. Grenlandes ledāji kūst, turklāt daudz straujāk, nekā liecināja iepriekšējie klimata modeļi.
Teksasas Universitātes zinātnieki nupat izstrādājuši pirmo modeli, kas specifiski pielāgots tieši vertikālām ledāju frontēm – proti, vietām, kur ledāji satiekas ar ūdeni gandrīz perpendikulārā leņķī.
Iepriekš Grenlandes ledāju izmaiņu prognozēšanai tika izmantoti modeļi, kas vairāk bija piemēroti Antarktikai, un tas noticis desmitgadēm ilgi. Izrobotās ledus sienas Grenlandē ir bīstama vieta pētniekiem – nelaikā esi par tuvu tām, un dienas var būt skaitītas. No vertikālajām ledus frontēm regulāri atlūzt prāvi gabali vai pat nobrūk vesela daļa sienas, šaurajos fjordos radot ko līdzīgu nelieliem cunami viļņiem, un tieši tāpēc pētnieki ilgstoši modeļus balstījuši uz datiem par daudz stabilākajiem Antarktīdas šelfa ledājiem.
"Tur sistēma darbojas visai atšķirīgi. Izmantojot mūsu jauno modeli, varam gūt daudz labāku priekšstatu par to, kā kūst vertikālas ledāju frontes," universitātes tīmekļa vietnē skaidro pētījuma vadošā autore Krirtiāna Šulca.
Viņa ar kolēģiem izmantoja attālināmi vadāmus kajakus, kas aprīkoti ar veselu lērumu dažādu sensoru un mērinstrumentu. Ar to izdevies pietuvoties dažu simtu metru attālumā šādai vertikālai ledāju frontei Aļaskā. Ievāktie dati palīdzēja izstrādāt datormodeli, kas daudz labāk piemērots Grenlandes apstākļu analīzei. Un rezultāti atšķiras dramatiski. Saskaņā ar šiem datiem, vertikālās ledāju frontes kūst pat 100 reižu ātrāk nekā iepriekš domāts.
Tas, cik strauji kusīs Grenlandes ledāji, ir viens no būtiskākajiem faktoriem, lai prognozētu ūdens līmeņa celšanās tempu globāli. Grenlandes ledāji veido 10% no visas pasaules kopējās ledus masas. Ja tie izkustu pilnībā, ūdens līmenis celtos par sešiem metriem. Ģeoloģiskie dati liecina, ka pēdējā starpleduslaikmetā pirms apmēram 125 tūkstošiem gadu līdzīgs scenārijs jau īstenojies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
