Izgāztuves diēta: apdraudētie Himalaju lāči pārtiek no atkritumiem, liecina ziņojums

Brūnie lāči pasaulē nav apdraudēto sugu sarakstā, taču atsevišķas apakšsugas un populācijas gan – tādi ir arī Himalaju brūnie lāči, kas mīt Afganistānas, Pakistānas un Indijas ziemeļos, kā arī Nepālas un Ķīnas rietumu apgabalos. Tiek uzskatīts, ka dabā palikuši vien apmēram 700 Himalaju brūno lāču.

Indijas nevalstiskā organizācija "Wildlife SOS" publicējusi izvērstu ziņojumu par datiem, kas ievākti laikā no 2021. gada jūlija līdz 2021. gada oktobrim. Organizācija Džammu un Kašmīras teritorijā uzstādījusi kameras ar kustību sensoriem – bieži izmantota metode dabas novērojumu veikšanai. Tostarp kameras uzstādītas vietās, kur izmesti atkritumi. Savulaik Himalaju brūnie lāči reti nonākuši saskarsmē ar cilvēkiem, taču pēdējos gados sastopami arvien biežāk – tie klejo arvien zemāk un tuvāk kalnu pakājēm, meklējot pārtiku. Tostarp arī atkritumu kalnos.

Datu vākšanas laikā iegūti vairāk nekā 20 tūkstoši attēlu, un organizācija dažas no fotogrāfijām nosūtījusi medijam "Vice" – tajās redzami apdraudētie lāči, pārmeklējot atkritumu kaudzes un ēdot cilvēku izmesto.

Pētnieki pēc tam analizēja dzīvnieku izkārnījumus – kopā 408 paraugus. Sastāvs liecina, ka lielākā daļa lāču, par kuriem ievākti dati, pārtiku atraduši tieši izgāztuvēs. Apmēram 75% uztura bija cilvēku atstātās paliekas, bet tikai 15% – dabā uzietie augi. No cilvēku izmestās pārtikas lāči ēduši visu, kas pagadās – vairākos desmitos paraugu bija gan rīsi, gan sīpoli, zirņi un pupas, kartupeļi un tomāti, okra un čili. Taču satraucoši, ka gandrīz 9% jeb 86 paraugos atrastas arī plastmasas iepakojuma daļas.

Eksperti uzskata, ka daži no šīs lāču populācijas īpatņiem tik ļoti pieraduši pie izgāztuves diētas, ka gandrīz vai aizmirsuši savus dabiskos barošanās paradumus. "Lācēni no paša sākuma mācoties šādu uzvedību, to uztvers kā dabisku," izdevumam "Vice" komentē organizācijas "Wildlife SOS" biologs Svaminathāns Shamugavelu. "Aptaujājot vietējos, uzzinājām, ka brūnie lāči šeit nāk jau 8-10 gadus, tāpēc ļoti ticams, ka šis uzvedības modelis jau ir nodots nākamajām paaudzēm," viņš piebilda.

Viss ziņojums ar attēliem, datiem un tabulām pieejams, klikšķinot šeit.

Savulaik lāču un atkritumu problēma bija samilzusi arī otrpus okeānam. Krāšņo dabas skatu pārbagātajā Jeloustounas dabas parkā cilvēki mērķtiecīgi barojuši lāčus, lai uz tiem varētu paskatīties. 1930. gados jau apmēram 250 grizlilāču regulāri pulcējušies vietās, kur cilvēki izgāza pārtikas atlikumus. Jeloustounas parka tīmekļa vietnē šī gandrīz 100 gadus senā prakse nodēvēta par īstu katastrofu. Lāči pieraduši pie cilvēku klātbūtnes un otrādi, un attiecīgi lielāks risks uzbrukumiem un savainojumiem. Mūsdienās parka administrācija ieviesusi striktus noteikumus, un par lāču barošanu vai ēdiena izmešanu draud bargi sodi.