Slēpošanas kūrorti Alpos parādījās salīdzinoši vēlu – vien 19. gadsimta astoņdesmitajos gados. Savukārt pirmais pacēlājs Šveices kūrortā Davosā tika ierīkots 1934. gada ziemā. Lai gan kopš industriālās revolūcijas bija pagājuši jau 200 gadi, tomēr klimats joprojām saglabājās nemainīgs. Tā kā nebija iemesla uztraukties par laikapstākļiem, tūrisms Alpos strauji attīstījās. Taču mūsdienās arī šīs sniegotās citadeles saskaras ar smagām klimata pārmaiņu izraisītām sekām.
20. gadsimta pirmajā desmitgadē Tomass Kuks sāka piedāvāt slēpošanas iespējas arī britiem, taču īstu popularitāti šis sporta veids ieguva pēc tā, kad tika iekļauts 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Tas veicināja arī strauju slēpošanas infrastruktūras attīstību. To veicināja regulāras un, galvenais, prognozējamas ziemas, kuras katru gadu garantēja sniegu trasēs. Savukārt kūrorti varēja nodrošināt apmeklētājiem gan augstvērtīgas trases, gan drošus pacēlājus.
Taču pēdējos gados kļūst arvien grūtāk nodrošināt pietiekamu sniega daudzumu slēpošanas trasēs. Piemēram, nelielais Francijas ciemats Saint-Firmin nesen likvidēja savu pacēlāju, kurš uzbūvēts 1964. gadā. Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāk nekā desmit gadus trūkst sniega. Bet pēc kārtējās siltās Alpu vasaras 2022. gadā septiņas no astoņām agrajām Pasaules kausa sacensībām slēpošanā tika atceltas. Rekordaugstā temperatūra kārtējo reizi atgādināja, ka kalnu virsotņu sniegs nav pasargāts no pārmērīga karstuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
