Vētra
Klimata pārmaiņu seku modelēšanā parasti runā par problēmām, ko izraisīs pastāvīga ūdens līmeņa celšanās par tik un tik centimetriem vai metriem – attiecīgi cik lielas piekrastes teritorijas applūdīs. Taču ļoti postošas sekas var būt arī kādam dabas spēkam, par ko runā salīdzinoši mazāk. Viļņi, tostarp ekstrēmi viļņi spēcīgu vētru laikā, kļūst lielāki. Gluži kā gadījumos ar spēcīgiem karstuma viļņiem, arī ekstrēmi viļņi okeānā ir tie, kam potenciāls radīt vislielākos postījumus. Austrālijas zinātnieku komanda modelējusi, kā klimata izmaiņu ietekmē tuvākā gadsimta laikā pasaulē varētu mainīties viļņu augstums.

Šis temats pētījumos pēdējo gadu laikā aplūkots vairākkārt. 2019. gadā žurnālā "Nature" publiskotā darbā secināts, ka, okeānam sasilstot, viļņi kļuvuši spēcīgāki. 2020. gadā pētnieki prognozēja, ka šajā gadsimtā arī ekstrēmi lieli viļņi būs biežāka parādība. Nu vairāki no šo darbu autoriem nākuši klajā ar globāla mēroga modeli, kas prognozē viļņu augstuma pieaugumu pasaules okeānos par 5% līdz 8% līdz šī gadsimta beigām. Tiesa, prognozēs ir arī gana liela nenoteiktība – šī pat ir galvenā mācībstunda, ko zinātnieki aicina likt aiz auss. Izmaiņas var būtiski variēt atkarībā no tā, cik veiksmīgi izdosies tuvāko desmitgažu laikā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un citiem faktoriem, kuriem šobrīd grūti noteikt precīzas skaitliskās vērtības.

Tomēr Melburnas Universitātes inženierzinātņu profesors Īans Jangs ar kolēģiem uzskata, ka arī šāds vēstījums – mēs īsti precīzi nezinām gaidāmās viļņu augstuma izmaiņas – ir svarīgs. Skaidrs ir tas, ka tie kļūs lielāki un spēcīgāki. Jautājums ir – cik ļoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!