Ziedi un dažādi našķi vai dāvaniņas anatomiski nepareizas sirds formā – tāda ir Valentīndiena cilvēkiem, kad lūkojam otrajai pusei dažādos veidos izrādīt pieķeršanos un atgādināt, cik mums šī kopābūšana ir svarīga. Kad sirds formas šokolādes apnikušas, kāds var ķerties arī pie oriģinālākām idejām. Tas, protams, ir apsveicami. Galvenais – neizvēlēties kādu no šīm "mīlas dejām", ar ko nolūkotā partnera uzmanību cenšas pievērst dzīvnieki. Tava draudzene vai draugs to visdrīzāk nesapratīs.
Žirafēm vīna vietā urīns
Žirafju tēviņiem ir jāpieliek pamatīgas pūles, pirms atrast mātīti, kas gatava pēcnācēju radīšanai. Un nekādi randiņi pie lekni noauguša koka lapotnes (žirafju versija restorānam?), baudot gardākos pumpurus un lapas, nav plānā. Urīna degustēšana gan – tas ir vienīgais veids, kā žirafju tēviņš var noskaidrot, vai mātīte ir gatava radīt pēcnācējus. Un mātītes šos "auglības testus" nodod labprātīgi. Tiem, kam viegli sabojāt apetīti vai noskaņojumu vispār, tālāko rindkopu labāk nelasīt.
Žirafju tēviņš, pabakstot ar degunu attiecīgajās vietās, liek manīt par savu interesi. Parasti pēc dažiem šādiem mājieniem mātīte ņem un iečurā tēviņam mutē. Tēviņš pēc tam atiež augšlūpu, atsedzot zobus, un ieelpo caur nāsīm. Žirafju jutīgais vomeronazālais orgāns ļauj sajust, vai urīnā ir specifiskas bioloģiski aktīvas vielas, kas liecina par gatavību dzimumaktam. Žirafes nebūt nav vienīgie dzīvnieki, kas šādā veidā nosaka potenciālā partnera gatavību, taču vairumā gadījumu mātīte urinē uz zemes, tad tēviņš urīnu paosta. Žirafju anatomijas dēļ ērtāka ir urinēšana mutē. No cilvēku skatupunkta galīgi ne romantiski (kaut gan neesam šeit, lai tiesātu kāda izvēles).
Turklāt tēviņiem ir ļoti cītīgi jānopūlas, lai atrastu sev partneri. Šogad publicētā pētījumā vēstīts, ka vidēji tēviņiem šādā veidā jāpārbauda ap 150 mātīšu. Lūk, īsta apņēmība!
Arī dzeloņcūkas
Visai piemīlīgā paskata zīdītāju pārošanās rituāls nebūt tāds nav. Un, līdzīgi kā žirafēm, arī tas ietver urinēšanu. Šai sugai Valentīndienas sezona ir agrā rudenī. Mātīte izvēlas koku un tad, kad ir gatava pāroties, izdala sekrētu, kura aromāts pievilina tēviņus. Tie tad nu cīnās un plēšas par labāko vietu kokā, kam ir jāatrodas virs mātītes. Uzvarētājs, ticis pozīcijā, dāmu "aplaimo", sākot tai čurāt virsū.
Tas var ilgt pat vairākas stundas, līdz mātīte nolemj, vai vēlas ar brašo čurātāju radīt pēcnācējus. Ilgi laiks domāt gan nav – dzeloņcūku mātītes ir auglīgas tikai reizi gadā, un šis laika logs parasti nav ilgāks par 12 stundām.
Taču taktika strādā – ja izdevies atrast piemērotu kavalieri, tad vairumā gadījumu pārošanās ir sekmīga, un apmēram 9 no 10 gadījumiem mātīte tiek apaugļota.
Kauslīgie zaķi
Lūdzu, Valentīndienā (un arī jebkurā citā dienā) bez vardarbības! Šo padomu gan neņem vērā pelēkie zaķi. Ja neskaita pārošanās sezonu agrā pavasarī, tad zaķi ir savrupi un nedzīvo grupās. Iespējams, arī tāpēc neko nezina par labām manierēm. Ja paveicas, tad martā un aprīli var redzēt kārtīgu zaķu boksa maču, turklāt visbiežāk to uzsāk tieši mātīte.
Taču arī tēviņš nav bez vainas – parasti kautiņš izceļas, ja tēviņš ir pārāk neatlaidīgs un noskatīto zaķeni neliek mierā. Kādā brīdī pacietības mērs ir pilns, mātītei apnīk bēguļot un tā apsviežas otrādi, lai uzbāzīgajam Romeo tā kārtīgi sadotu pa garajām ausīm. Taču kautiņam ir arī papildu nozīme – tā mātīte pārbauda, vai tēviņš ir viņas cienīgs un vai ar viņu vērts ielaisties tālākās romantiskās attiecībās. Lūk, tāds dīvains "randiņš".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
