Tas, ka piesārņots gaiss un dzīve smogā nesola neko labu plaušu veselībai, ir skaidrs. Par to liecina daudz pētījumu dažādās pasaules valstīs. Taču cilvēka organisms ir vienota sistēma, un dzīve potenciāli kaitīgā vidē var atstāt būtisku ietekmi arī uz šķietami nesaistītiem orgāniem. Nupat veikts pētījums liecina, ka sliktai gaisa kvalitātei ir saistība arī ar pasliktinātu kaulu veselību.
Iepriekš veikti pētījumi liecina, ka dzīve vietās, kur ir liels gaisa piesārņojums, saistīta ar lielākiem lūzumu riskiem un straujāku kaulu blīvuma zudumu. Šoreiz pētnieki koncentrējās uz konkrētu riska grupu. Zināms, ka osteoporozes risks pieaug, cilvēkam novecojot. Lielāka riska grupa ir tieši sievietes pēc menopauzes. Pētījumā iekļauti dati par 9041 sievieti sešu gadu ilgā laika posmā. Vērots, kā mainās subjektu kaulu minerālais blīvums (KMB – viens no indikatoriem, ko ņem vērā osteoporozes diagnostikā). Tāpat pētniekiem bija zināma subjektu dzīvesvieta, un ievākti dati par gaisa kvalitāti noteiktajās apkaimēs. Rādītāji bija gan slāpekļa oksīda, slāpekļa dioksīda, sēra dioksīda koncentrācija gaisā, kā arī PM10 jeb par 10 mikrometriem mazāku cieto daļiņu koncentrācija gaisā.
Pētnieki secināja, ka gaisa piesārņojumam ir korelācija ar KMB samazināšanos pilnīgi visās skeleta daļās, tostarp kakla skriemeļos, mugurkaulā, gūžās.