Krīze Antarktikā – tik maz jūras ledus tur nav bijis kopš novērojumu sākuma

Antarktika ir polārais reģions dienvidu puslodē, kurā ietilpst gan Antarktīda (kontinents), gan šelfa ledāji, gan ūdeņi un salas. Ledus aizņemto platību Antarktikā monitorē ar satelītiem kopš 70. gadiem, kad tika palaisti pirmie "Landsat".

Kolorado Universitātes Nacionālais Sniega un ledus datu centrs (NSIDC) paziņojis, ka šogad 21. februārī Antarktikas jūras ledus platība sarukusi līdz 1,79 miljoniem kvadrātkilometru. Iepriekš mazākā fiksētā platība bija 1,93 miljoni kvadrātkilometru 2022. gadā. Turklāt NSIDC neizslēdz, ka kušanas sezona šogad vēl nav galā un ledus platības saruks vēl vairāk. Atjaunināti dati būšot pieejami marta pirmajā pusē.

Kūstot jūras ledum, mazāk aizsargāts ir arī Antarktīdas sauszemes ledus. Antarktīdas šelfa ledāji tādējādi tiek vairāk pakļauti viļņu un siltāku ūdens masu iedarbībai – tos vairs nepasargā jūras ledus masas. "Jūras ledus ir kā buferzona, kas pasargā šelfa ledājus un lielus šļūdoņus, piemēram, Painailendas glečeru. Ja šie šļūdoņi sāks strauji zaudēt ledus masu, tas var novest pie jūras līmeņa kāpuma jau līdz šī gadsimta beigām," spriež NSIDC vecākā pētniece profesore Džuliene Strūve.

Pašā jūrā esošā ledus kušana ūdens līmeni ļoti būtiski neietekmēs (neliela ietekme gan var būt) – šis ledus jau atrodas ūdenī. Taču, kūstot sauszemes ledus segai un glečeriem, okeānā nonāk jaunas ledus masas. Pērn sociālos tīklus apceļoja attēls, kurā it kā tika "pierādīts", ka ledus kušana ūdens līmeni neietekmēšot – attēlā bija redzams trauks, kurā ievietots ledus gabals, un pēc tam attēls, kur ledus jau ir izkusis. Komplektā attēlam nāca vēstījums par "zinātnes mācībstundu idiotiem globālās sasilšanas konferencē".

Šis vēstījums ir maldinošs. Kā toreiz ziņu aģentūras "Reuters" faktu pārbaudītājiem norādīja Rutgera Universitātes profesors Roberts Kops, precīzāk būtu salīdzināt ūdens līmeņa izmaiņas pēc tam, kad traukā ievietoti jauni ledus gabali. Tieši tas notiek, kad uz sauszemes izveidojušās ledus masas nonāk okeānā.

Jūras ledus kušana Antarktikā ir cikliska – vasarā ledus platības sarūk, ziemā atkal palielinās. Atšķirībā no Arktikas un Grenlandes, gan Antarktīdas kontinentālā ledus sega, gan jūras ledus pēdējo četru desmitgažu laikā globālās sasilšanas ietekmē nav cietusi tik spēcīgi, taču tas drīz var mainīties, raksta AFP. Pēdējos gados kušanas temps siltajā sezonā dienvidu polārajā apgabalā ir arvien straujāks. "Šī tendence var būt signāls, ka globālā sasilšana beidzot sāk būtiski ietekmēt arī peldošo ledu ap Antarktīdu," NSIDC vietnē citēts vides zinātnieks Teds Skamboss.

Turklāt, ledājiem kūstot arvien straujāk, sasilšanas temps paātrināsies. Balts, spožs jūras ledus atstaro lielāko daļu Saules enerģijas atpakaļ kosmosā, savukārt tumšie okeāna ūdeņi lielāko daļu no Saules saņemtās enerģijas absorbē. 2022. gads bija viens no siltākajiem mērījumu vēsturē, un šādi antirekordi ir krituši pēdējos astoņos gados pēc kārtas, gada vidējai temperatūrai globāli pieaugot par vienu grādu pēc Celsija, salīdzinot ar laiku pirms rūpnieciskās revolūcijas.