Nevis iztēle, bet realitāte. Senās impresionisma dižgaru gleznās redzams globāla posta sākums  (1)

Zinātnieki apkopoja un izpētīja aptuveni 100 mākslas darbus, kurus radījis gan Oskars Klods Monē, gan brits Džozefs Melords Viljams Tērners, kura mūža nogale pārklājās ar Monē dzīves sākumu. Tādējādi šie mākslas darbi aptver industriālā laikmeta uzplaukumu. Kā norāda viena no pētījuma autorēm – Anna Lea Olbraita –, Tērners piedzima burinieku ērā un nomira tvaika un ogļu laikmetā. Tādējādi viņa dzīvesgājums sakrīt ar ļoti lielām globālām pārmaiņām cilvēku saimnieciskajā darbībā. CO₂ koncentrāciju atmosfērā tobrīd nevarēja izmērīt, taču arī gleznas var būt dokumentālas liecības par to, kas tolaik noticis pasaulē.

Arī ekspresionistu – gan Vinsenta van Goga, gan Edvarda Munka un citu – fiksētas dažādas atmosfēriskas parādības kā momentuzņēmumi. Taču šajā pētījumā zinātnieki lūkoja noskaidrot, kā ilgtermiņā notiekošas vides pārmaiņas var ietekmēt mākslinieku "rokrakstu". Antropogēnas jeb cilvēku radītas aerosolu emisijas 19. gadsimtā pieauga bezprecedenta ātrumā, Eiropā apgriezienus uzņemot industriālajai revolūcijai. Un tas atstāja nospiedumus gan Monē, gan Tērnera darbos.

Vai arī Tērnera gleznā "The Great Western Railway".

Nupat arī ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) publiskojusi jaunu ziņojumu, kurā apkopoti gan jaunākie pētījumi, gan arī uzskaitītas nepieciešamās darbības, lai izvairītos no postošākajām prognozētajām sekām. Saskaņā ar IPCC datiem, aptuveni 3,3 līdz 3,6 miljardi cilvēku dzīvo apstākļos, kas ir ļoti jutīgi pret klimata pārmaiņām. Tādējādi tās ļoti spēcīgi var ietekmēt gandrīz pusi planētas iedzīvotāju. Lielāko daļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām rada pārtikas nozare. Ar visu ziņojumu iespējams iepazīties, klikšķinot šeit.