Taureņi redz tos gaismas spektra diapazonus, ko nespēj uztvert cilvēka acs, bet naktstauriņi izmanto Zemes elektromagnētisko lauku, lai orientētos. Kamēr zinātnieki uzzina kārtējos pārsteidzošos faktus par kukaiņiem, plašumā vēršas daudzmiljonu industrija kukaiņu audzēšanai pārtikas vajadzībām, raksta "Wired". Problēma tā, ka cilvēki joprojām droši nezina, vai un cik lielā mērā kukaiņi spēj just sāpes. Pēdējos gados gan vairākos pētījumos izskanējis, ka kukaiņi tiešām varētu just ko līdzīgu sāpēm, tostarp pat hroniskām sāpēm.
Attiecīgi rodas jautājums, cik humāna kopumā ir to vērienīga audzēšana.
Pēc atsevišķām aplēsēm ik gadu fermās izaudzē no 1 līdz 1,2 triljoniem kukaiņu – tā ir iespēja barot cilvēkus un dzīvniekus ar pārtiku, kam ir augsts olbaltumvielu un zems ogļhidrātu saturs un kas var sekmēt cīņu ar klimata krīzi. Taču cilvēki joprojām nezina atbildes uz daudziem jautājumiem par kukaiņiem. Vai tie spēj just? Un, ja spēj, tad ko ar to iesākt?
Kā uzsver Londonas Ekonomikas skolas filozofijas pasniedzējs Džonatans Bīrčs, cilvēci vēl gaida diskusija par kukaiņu labsajūtu. Cūkas, vistas un zivis jau ir atzītas par būtnēm, kas spēj just un piedzīvot dažādas emocijas, bet 2021. gadā pēc Bīrča publikācijas Lielbritānijas valdība atzina, ka arī kalmāri un astoņkāji, krabji, omāri un visi mugurkaulnieki atzīstami par saprātīgām būtnēm ar savu jūtu pasauli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
